ინტელიგენციისა და სასულიერო პირების რეპრესიები
1937 wlis 5 ivliss aWaris ganaTlebis saxalxo komisariatis Senobis ezoSi Ramis 11 saaTze saubrobdnen axalgazrdebi. maT win quCaSi gaiara avtonomiuri respublikis miliciis ufrosma da erT-erTma mosaubrem SeniSna: ra moxdenili, lamazi kaciao. m. mJavias upasuxia: `eg ra aris. amaze moxdenili kaci bevri minaxavs. ai, tuxaCevski iseTi lamazi kaci iyo, rom mTel qveyanaze imisTana lamazi kaci ar dadioda~… amis gagonebaze meore mosaubrem tuxaCevskis Seagina da m. mJavias mimarTa: `gaanebe Tavi laybobas~ da iqaurobas gaSorda. sxvebma ganacxades: `xalxis mtrebis qeba kontrrevolucionerobaa~ da amis Semdeg daiSalnen. m. mJavias bralad isic CaeTvala, rom dapatimrebul ZmasTan cixeSi sanaxavad dadioda, mis binaSi cxovrobda da Zmis ojaxs exmareboda. am TiTidan gamowovili braldebiT m. mJavia kontrrevolucioner-trockistad monaTles. Semdgom ra bedi ewia, CvenTvis ucnobia.
kontrrevolucioner-trockistad Seracxes xelvaCauris raionis agaris arasruli saSualo skolis direqtori griSa nikolaiSvili, igi komkavSiris wevri iyo 1919 wlidan. 1927-1928 wlebSi monawileobda komunisturi opoziciis krebebSi, romelic baTumSi gaimarTa. g. nikolaiSvili trockistuli opoziciisadmi TanagrZnobisTvis komkavSiridan garicxes, SemdgomSi aRadgines, magram igi, rogorc Cans, Tavisi Sexedulebis erTguli rCeboda. dRevandeli gadasaxedidan es ar SeiZleba CaiTvalos mavneblobad. komunisturma xelisuflebam g. nikolaiSvilis komprometirebisaTvis sxva faqtebic gamoiyena. kerZod, 1936 wlis 7 ivniss agaris arasruli saSualo skolis moswavleebma xasan SarazoRlim da nuri SarazoRlim daxies leninis, stalinis, voroSilovis, kirovis fotosuraTebi. direqtor g. nikolaiSvils danaSaulad uTvlidnen imas, rom ar miiRo zomebi zemoT aRniSnuli moswavleebis dasasjelad, maTi saqme ar gadasca Sesabamis organoebs. g. nikolaiSvilis Sesaxeb komkavSiris xelvaCauris raionuli komitetisa da aWaris saolqo komitetis xelmZRvanelebi imasac ambobdnen, rom igi aris TvalTmaqci, xels uwyobs analogiur da sxva saxis moqmedebas. g. nikolaiSvili komkavSiridan meored garicxes. igi moxsnes Tanamdebobidan. momdevno wlebSi ra bedi ewia, jerjerobiT ver davadgineT.
aWaris avtonomiuri respublikis xelisufalni, romlebic SemdgomSi TviTon gaxdnen politikuri represiebis msxverplni, devnidnen Tavisufal azrs. cxadia, Tavisufal azrs yvelaze naTlad inteligencia, kerZod, maswavleblebi gamoTqvamdnen. 1936 wels baTumis raionis maswavlebelTa konferenciaze agaris arasruli saSualo skolis pedagogma iaSa CxaiZem sityvaSi aRniSna: `marqsizmi warmoiSva dasavleTSi da leninizmi – aRmosavleTSi, kerZod, ruseTSi~. es Sexeduleba saqarTvelos komunisturi partiis aWaris saolqo komitetis pirvelma mdivanma v. fofxaZem CaTvala, rogorc antipartiuli, leninizmis damcirebis, wminda rusul movlenad gamocxadebis mcdeloba. amave konferenciaze maswavlebelma maro CxaiZem gamoTqva ukmayofileba, rom pedologiis, rogorc mecnierebis uaryofas dRemde ar eqceva sakmarisi yuradRebao. am SexedulebaSi komkavSiris xelmZRvanelobam antikomunisturi pozicia dainaxa. rac sinamdviles ar Seefereba.
kontrrevolucioner-trockistad Seracxes baTumis raionis orTabaTumis arasruli saSualo skolis maswavlebeli biqtor uCaneiSvili.
gasuli saukunis 30-ian wlebSi aWaris yvela raionSi gamovlinda maswavlebelTa ukmayofileba sabWoTa xelisuflebis politikiT. zogierTi maswavlebeli aSkarad gamoxatavda, nawili – viwro wreSi, pirad saubrebSi. xulos raionSi aseTi maswavleblebi iyvnen
v. zarqua (ragvTis dawyebiTi skolis gamge), d. giorxeliZe (xixaZiri), qedis raionSi – n. kvasxvaZe (sixaliZeebi),
f. fircxalaiSvili (qedis skola),
p. gvelava (woniarisis skola), k. evgeniZe (aWarisaRmarTi), b. uCaneiSvili (orTabaTumis arasruli saSualo skola).
saqarTvelos kompartiis qedis raikomis biuros 1937 wlis 24 dekembris dadgenilebiT, moixsna maswavlebeli xasan avaliani im motiviT, rom STamomavlobiT Tavadaznauris gvars ekuTvnoda da misi ori vaJi dapatimrebuli iyo kontrrevolucioner-trockistobis gamo. baTumis raionSi – n. CaCibaia (maxinjauris arasruli saSualo skola), e. jinWaraZe (ganaTlebis ganyofilebis inspeqtori), a. kaxaberiZe (aWariswylis arasruli saSualo skola), qobuleTis raionidan – k. CixlaZe (alambris arasruli saSualo skola) da sxva. gansxvavebuli azris mqone maswavleblebs aSantaJebdnen. amisaTvis Sinsaxkomsac iyenebdnen. magaliTad, 1937 wlis 22 seqtembers saqarTvelos kompartiis xelvaCauris raikomis biurom ganixila aWariswylis arasruli saSualo skolis qarTuli enisa da literaturis maswavleblis axmed kaxaberiZis saqme. sakiTxi iseT doneze iyo ayvanili, rom biuroze moxsenebiT gamovida raikomis pirveli mdivani arCil cincaZe. maswavlebels abralebdnen kontrrevoluciur-trockistul saqmianobas. biuros dadgenilebiT a. kaxaberiZis saqme Sinsaxkoms gadaeca. gansxvavebuli Sexeduleba antisabWoTa, kontrrevoluciur propagandad iyo Seracxuli. baTumis raionis aWarisaRmarTis dawyebiTi skolis maswavlebeli imdenad iyo ukmayofilo, rom daxia beladis suraTi; woniarisis skolis maswavlebeli parmen gvelava xalxmraval krebaze oficialurad gamovida sabWoTa xelisuflebis kritikiT. cxadia, isini moxsnes Tanamdebobidan braldebiT `kontrrevolucioner-trockistebi~.
baTumis rkinigzis skolaSi 1937 wlis 15 ianvridan 2 aprilamde uSiSroebis samsaxurma gamoavlina kontrrevolucioner-trockistebi lacinini, diaCenko, kabanovi, romlebic gansxvavebul azrs gamoTqvamdnen da xelisuflebam politikurad arasaimedoTa siaSi Seitana. SemdgomSi maT represia ganicades. baTumis kominternis saxelobis skolis maswavlebelma kirakosianma 1936 wlis 7 noembers uari ganacxada politbiuros wevrebis portretebis xelSi daWeraze. amis gamo kirakosiani komkavSiridan garicxes da maswavleblobidan moxsnes.
sabWoTa xelisuflebis specsamsaxurebis yuradRebis arealSi moeqcnen kulturul-saganmanaTleblo dawesebulebaTa muSakebi. gasuli saukunis 30-iani wlebis meore naxevarSi muzeumebis, klubebisa da qox-samkiTxveloebis muSakebi aSkarad saubrobdnen politikur sakiTxebze. 1936 wlis 20 oqtombers xulos raionis sofel didaWaris qox-samkiTxveloebis gamgis Taxsim Suqris Ze jorbenaZis ojaxSi isaubres leninis, stalinis, trockis, hitlerisa da gr. robaqiZis Sesaxeb. am saojaxo SexvedraSi monawileobdnen didaWaris sasoflo sabWos aRmaskomis Tavmjdomare yadir xozrevaniZe, raikomis propagandisti gafrindaSvili. Sexvedraze T. jorbenaZem maTTan saubarSi ganacxada, rom trocki iyo didi oratori, niWieri kaci, rasac leninic afasebdao. Seexnen hitlerisadmi gr. robaqiZis damokidebulebas. es azrebi xulos pedagogiuri teqnikumis direqtorma aleqsandre darCiam maswavlao. cxadia, aseTi saubari antisabWoTa propagandad CaiTvala.
T. jorbenaZe garicxes komkavSiridan da moxsnes Tanamdebobidan. igi aRali xozrevaniZesTan erTad politikuri represiis msxverpli gaxda.
baTumis revoluciuri muzeumis TanamSromeli nikoloz giorgis Ze nikolaiSvili `kontrrevoluciuri, antisabWoTa propagandisaTvis~ komkavSiridan garicxes. es propaganda gamovlinda ara marto zepir saubarSi, aramed, trockistuli literaturis gavrcelebaSic. n. nikolaiSvilma trockistuli literatura gaavrcelda 1929 wels. trockistuli ideebis propagandas eweoda 1937 welsac. komunisturi xelisuflebisagan gansxvavebul Sexedulebas afiqsirebda revoluciis muzeumis TanamSromeli SoTa ivanes Ze polonikaSvili. isini aseTi qmedebisaTvis garicxes komkavSiridan da represiis msxverplad aqcies.
sabWoTa xelisuflebiT ukmayofiloni iyvnen moswavle axalgazrdebi da studentebic. 1937 wlis 25 aprils baTumis rusul-qarTul mozrdilTa skolaSi, sadac 343 moswavle iricxeboda, merxebze mTavrobis sawinaaRmdego warwerebi gaakeTes. uSiSroebis samsaxurma gamoaaSkarava aRniSnuli moswavleebi. isini dasajes maswavleblebTan erTad. saqarTvelos SinsaxkomTan arsebuli `sameulis~ 1937 wlis 9 seqtembris dadgenilebiT 10 wliT Tavisuflebis aRkveTa miusajes dursun axmedis Ze beriZes (Suaxevis raionis uCambis sakrebulos sofeli samoleTi). igi gadaasaxles ruseTis federaciis aRmosavleT raionSi, sadac tragikulad daasrula sicocxle. dursun beriZis dapatimrebis mizezi gaxda SemTxveviTi faqti: uCambis arasruli saSualo skolis maswavlebelma soflis biblioTekaSi yofnisas furcelze dawera `gaumarjos trockis!~. amis Semdeg moswavle dursun beriZem furcelze SemTxveviT misi saxeli da gvari miawera. furceli uSiSroebis muSakis xelSi aRmoCnda, romelmac Seqmna saqme dursun axmedis Ze beriZis kontrrevoluciur-trockistuli agitacia-propagandis Sesaxeb.
sakavSiro kompartiis centraluri komitetis 1938 wlis ianvris plenumis gadawyvetilebaTa Sedegad, inteligenciis mcire nawilis udanaSauloba isev xelisuflebam aRiara. partiis qedis raikomis plenumze (1938 w. ianvari) aRiniSna: klasobrivi sifxizlis modunebisa da antipartiuli laybobisTvis arasworad garicxes komkavSiridan cxmorisis arasruli saSualo skolis direqtori i. yurua (adre arZenaSvilebis arasruli saSualo skolis direqtori iyo), maswavlebeli x. lorTqifaniZe, trockistobis braldebiT dapatimrebuli Zmis TanagrZnobisa da mcirewlovani ZmisSvilebis daxmarebis gamo. maswavlebeli xomeriki komkavSiridan garicxes da Tanamdebobidan moxsnes braldebiT `komkavSirisaTvis Seuferebeli TvalTmaqci~. aRniSnuli braldeba imaSi gamoixata, rom lanCxuTis raionSi muSaobisas komkavSiris raikomSi daibares da usayvedures politikuri sifxizlis modunebisaTvis. qedis raionSi samuSaod Camosvlis Semdeg, mis saaRricxvo baraTSi aRmoCnda Canaweri sayveduris gamocxadebis Sesaxeb, romlis Taobaze xomerikma ar icoda.
represirebuli inteligenciis rigebSi aRmoCndnen mecnierebi. maT Soris aRsaniSnavia mevlud yemberis Ze oqropiriZis tragikuli bedi. igi daibada 1898 wels qobuleTis raionis sofel leRvaSi. mevlud oqropiriZes miRebuli hqonda partiul-politikuri da sasoflo-sameurneo ganaTleba: 1920 wels daamTavra orwliani sasoflo-sameurneo saswavlebeli, 1922 wels-baTumis partiuli skola, 1922-1927 wlebSi swavlobda amierkavkasiis komunistur universitetSi. 1927-1930 wlebSi muSaobda jer salibauris, mogvianebiT – Caqvis sabWoTa meurneobis direqtorad. 1932 wels daamTavra Tbilisis subtropikuli kulturebis sakavSiro instituti da mianiWes agronomis umaRlesi kvalifikacia. subtropikuli kulturebis sakavSiro institutis damTavrebis Semdeg muSaobda `saqCais~ trestSi sapasuxismgeblo Tanamdebobaze. Semdeg iyo aWaris avtonomiuri respublikis miwaTmoqmedebis saxalxo komisari (1932 wlis 20 Tebervali-8 marti) da Cais teqnikumis direqtori (1932 wlis 10 aprili-1934 wlis 1 seqtemberi). 1934 wlis 1 dekembridan 1937 wlis 23 ivlisamde muSaobda Caisa da subtropikuli kulturis sakavSiro samecniero-kvleviTi institutis (anaseuli) zugdidis filialSi. Tavdapirvelad iyo agronom-ekonomisti, xolo Semdeg – direqtori. m. oqropiriZe eweoda nayofier organizaciul da samecniero-kvleviT muSaobas. man Seqmna sayuradRebo Sromebi Caisa da subtropikuli kulturebis agrobiologiis, agroteqnikisa da ekonomikur sakiTxebze, romelTac dResac ar daukargavT mniSvneloba.
(ãïãîûåäåþï òáíåþï)
ëàïî àóîèïíòûå,
þïàóèòì øëàï îóìàïâåäòì ìïõåäèùòôë óíòâåîìòüåüòì íòêë þåîûåíòøâòäòì òíìüòüóüòì èàïâïîò èåúíòåî-àïíïèøîëèåäò, òìüëîòòì èåúíòåîåþïàï æëáüëîò

