რეკორდი – წელს მილიონმა მტაცებელმა ფრინველმა აჭარას ყველაზე ადრე გადაუფრინა
ხატია იაშვილი 27 48 93 –
aWara gadamfreni mtacebeli frinvelebis raodenobiT msoflioSi mesame adgilzea, rac orniTologebs, frinvelebze damkvirveblebsa da ekoturistebs msoflios sxvadasxva qveynidan wlebia izidavs. isini mtacebeli frinvelebis gadafrenas aWaraSi 15 agvistodan 15 oqtombramde akvirdebodnen. frinvelebze dakvirvebis mniSvnelovan adgilebs sofeli saxalvaSo, Caisubani, Woroxis delta, baTumis zRvispira parki da navsadguri warmoadgens. Caisubansa da saxalvaSoSi specialuri sadamkvirveblo platformebi iyo mowyobili, sadac specialistebi gadamfren frinvelebs yoveldRiur reJimSi akvirdebodnen. wels frinvelebze damkvirveblebis axali rekordi damyarda. 1 000 000-ma mtacebelma frinvelma aWaras yvelaze adre gadaufrina. amitom regionis ucxoeli orniTologebi da frinvelebze damkvirveblebi rekords zeimoben.
Savi zRvis sanapiro, kerZod, baTumis Semogareni, `aRmosavleT Savi zRvis samigracio derefnis~ saxeliTaa cnobili, sadac yovelwliurad milionamde gadamfreni mtacebeli frinveli aRiricxeba. maTgan naxevar milionze meti aris krazanaWamia, sxva danarCeni ki Zera, Zelqori da sxva. Sedegad, aWara msoflioSi mtacebel frinvelTa migraciis erT-erT udides koridorad iTvleba da msoflioSi mesame adgilzea, ris gamoc regioni yovelwliurad ufro da ufro met turistsa da am dargiT dainteresebul mecniers izidavs msoflios sxvadasxva kuTxidan. `frinvelebze dakvirveba saqarTveloSi 2007 wels daviwyeT. vinaidan bosfori mniSvnelovani lokaciaa, manamde am mizniT stambolSi vimyofebodiT. im qveynebTan SedarebiT, sadac aqamde vimyofebodiT, baTumSi yvelaze meti frinveli aRmovaCineT, rac am regions unikalurs xdis. frinvelebs Zalian rTuli da saintereso cxovreba aqvT, amjerad isini gamosazamTreblad afrikaSi miemarTebian. maT gadaadgilebaze damkvirveblebisTvis aWara tropikuli samoTxea, aq Zalian did STabeWdilebas iReb, TiTqos realobas wydebi da xalxic saocrad megobrulia~, – ganacxada frinvelebze damkvirvebelma iohanes iansonim.
frinvelebze dakvirvebis platformebTan adgilobrivebs saojaxo sastumroebi aqvT mowyobili. TiToeul gesThauss misi mepatronis saxeli hqvia, am gziT turistebi sasurvel sastumros ufro martivad pouloben. frinvelebze damkvirveblebi regionSi saSualod 15 dRes rCebian. sezonze, jamSi, vizitiorebis 2500-mde RamisTeva fiqsirdeba.
frinvelebze dakvirvebis turizms, romelic ekoturizmis erT-erT popularul mimarTulebad iqca, aWaraSi udidesi potenciali aqvs. `saqarTveloSi pirvelad var, Zalian mindoda aq Camosvla, radgan msmenia, rom frinvelebze dasakvirveblad kargi adgilia. vfiqrob, qarTvelebi unda amayobdeT am midamoebiT, miT ufro, rom es yvelaferi turizmis ganviTarebas uwyobs xels. frinvelebze dakvirveba Zalian sainteresoa, Tu maTi cxovrebiT xar gatacebuli. es SesaZleblobaa, aRmoaCino Zalian momxibvleli samyaro~, – ambobs frinvelebze damkvirvebeli deivid lindo.
saqarTveloSi gadafrenisas frinvelebi kolxeTis WaobebSi Cerdebian, meore samigracio gza ki javaxeTis zeganze gadis. gadamfren frinvelTa samigracio gzebze aucileblad unda iyos Waobebi, tbebi da zRvis sanapiro, sadac isini SeZleben Sesvenebas da sakvebis mopovebas. gadamfreni frinvelebis dasvenebis da gamozamTrebis adgilebis ganadgureba, magaliTad, Waobebis daSroba did safrTxes uqmnis frinvelebs. gadamfreni frinvelebi Sor manZilze dafrinaven. isini, ZiriTadad, ruseTis tyeebidan mofrinaven da yazaxeTidan, saqarTvelos da israelis gavliT, saharas udabnos samxreT regionebisken mifrinaven.
brakonieroba did safrTxes uqmnis gadamfren frinvelebs. maTi dacvis mizniT, saxelmwifoebma ramdenime saerTaSoriso xelSekrulebas moaweres xeli. maT Sorisaa konvencia Warbteniani teritoriebis dacvis Sesaxeb mTels msoflioSi. am SeTanxmebiT, romelsac xeli moewera iranis qalaq ramsarSi, 1971 wels, saxelmwifoebma aiRes valdebuleba maT teritoriaze arsebuli Warbteniani teritoriebis dacvis Sesaxeb. saqarTveloSi saerTaSoriso mniSvnelobis Warbteniani teritoriebia – kolxeTis erovnuli parki da qobuleTis daculi teritoriebi. 1995 wels saxelmwifoebma kidev erT xelSekrulebas moaweres xeli. es gaxlavT xelSekruleba afrika-evraziis migrirebadi wylis frinvelebis dacvis Sesaxeb. xelSekrulebis mizania iseTi frinvelebis dacva, romlebic damokidebulni arian Warbtenian adgilebze. aseTi adgilebis SenarCuneba samigracio gzebze mdebare yvela saxelmwifos valdebulebaa.
frinvelebis gadaadgilebis Sesaswavlad gamoiyeneba dargolva. sxvadasxva saxeobis frinvels gaaCnia Tavisi zomis rgoli. warwera aris individualuri. ferad rgolebsac iyeneben, raTa frinveli caSi dakvirvebisas iyos xilvadi da Seiswavlon misi qceva. aWaraSi frinvelebis dargolva xdeba Woroxis deltaze, sadac problema iyo nadiroba. Tumca ramdenime welia arsebul teritoriaze nadiroba aikrZala, ramac xeli Suewyo garkveul saxeobaTa momravlebas.
frinvelebs dReSi SeuZliaT ramdenime aseuli kilometris gavla, manZili individualuria da saxeobebis mixedviT gansxvavdeba. 100 km/sT siCqariT SeuZlia bevr saxeobas frena. frinvelebs CrdiloeTSi izidavT is, rom zafxulSi dRe aris Zalian grZeli. frinvels aqvs ufro meti dro, rom kvebon bartyebi da ufro naklebi mtaceblebi arian. frinvelebi ikargebian kidec da maT qarwaRebulebs uwodeben. xSirad okeaneebis gadafrenisas qariSxalSi xvdebian, jgufebic ki ikargebian. amitom aris SemTxvevebi, evropuli saxeobis frinveli amerikaSi gvxvdeba da piriqiT.
msoflioSi msgavsi masStabebis sul ramdenime adgilia, pirvel adgilzea amerika, meoreze – meqsika da mesameze sididiT aris baTumis Zabri mtacebeli frinvelebisTvis.
aRsaniSnavia is faqti, rom frinvelebze dakvirvebis festivali aWaraSi 2012 wlidan tardeba da aWaraSi frinvelebze dakvirvebis turizmis ganviTarebasTan erTad, xels uwyobs adgilobrivebis ekonomikur keTildReobasa da gadamfren, mtacebel frinvelTa konservacias. festivali aWaris turizmisa da kurortebis departamentis turistuli produqtebis ganviTarebis saagentos organizebiT imarTeba.

