,,მართა”, ,,მზისკენ ზურგშექცევით” -ორი დადგმა, განსხვავებული ფორმითა და სათქმელით
მარინა მითაიშვილი 27 48 93 –
baTumis wminda andria pirvelwodebulis saxelobis skolis (direqtori – dekanozi iakob beniZe) dasma `gimnazielebi~, vfiqrob, kargi arCevani gaakeTa, baTumis saymawvilo saskolo dasebis Teatralur festivalze `pirveli avtografi~ goderZi Coxelis Semoqmedebidan erT-erTi yvelaze patriotuli nawarmoebiT – `marTa~ rom wardga
am gamorCeuli xelweris mqone mwerlis (profesiiT reJisoris) Semoqmedeba xom sascenarod Tu gasasceniureblad, marTlac, Zalze momgebiania lakonurobis da moqmedebis saintereso scenebad daxatvis am avtorisTvis damaxasiaTebeli gansakuTrebuli unaris gamo.
skolis qarTuli enisa da literaturis maswavlebelma marine talaxaZem, rogorc am dasis reJisorma, speqtaklis dawyeba biblioTekaSi Tavmoyrili mozardi mkiTxvelebis sceniT gadawyvita, romlebic, pirobiTad, am saRamos goderZi Coxelis `marTas~ wakiTxvas gadawyveten. swored am kiTxvis gacocxlebis, moqmedebebad akinZvis procesSi ibadeba warmodgena. ambis Txrobisas misi yoveli monawilea SeiaraRebuli avtoris lakonuri da xatovani frazebiT, romlebsac scenaze moZraobisas warmoTqvamen, raTa gadmogvcen saqarTvelos avbedobis Jams lekebis mier gatacebuli qarTveli qalis, marTas, tragikuli istoria – rogor ar gatyda, ar gaiyida, ar SeSinda da miuxedavad sacdurisa, ar daTmo arc sarwmunoeba, arc samSoblo da arc gardacvlili meuRlis siyvaruli, Seewira kidec gmirobis tolfas gamZleobas – lekebis tyveobidan Tavdaxsnils samSoblos sazRvarze (saqarTvelos gadmosaxedTan) wamoewia mdevris tyvia.
dekoraciis simwires (rasac Tavisi obieqturi mizezebi aqvs, amitom, rasakvirvelia, naklad ver CavuTvliT) anazRaurebda feradi oTxkuTxa qsovilebi, romlebiTac Semsruleblebi xan tyes xatavdnen, xan SiSs, xan eldas Tu sasowarkveTilebas da amiT erTgvar dinamikas da silamazes sZendnen dadgmas. CamoTvlil ferebs xazs usvamda SemsrulebelTa sada Cacmuloba, romelTa erT nawils – Savi, meores (romlebic mkiTxvelebs ansaxierebdnen) ki TeTri tansacmeli ecva. moqmedebis dinamikurobisTvis exmarebodaT musikac, romelic mTlianad qarTuli hangebisgan Sedgeboda. ganwyobas qmnida sevdiani qarTuli xalxuri simRerebi (`gafrindi, Savo mercxalo~, `iavnana~… musikaluri xelmZRvaneli – lola jafariZe), romlebsac sakmaod kargad asrulebdnen mozardi msaxiobebi. gansakuTrebiT gamoirCeoda mTavari rolis, marTas, Semsrulebeli, visi melodiuri, gansxvavebulad lamazi tembris xma da vokaluri ostatoba sruli moulodneloba aRmoCnda darbazisTvis, romelic gairinda araCveulebrivad namReri `Sen, alazanos~ da `orovelas~ mosmenisas.
udavod, am lamazma sanaxaobam, misma tragikulma siuJetma darbazs patriotuli grZnobebic auSala da saqarTvelos sve-bedzec kidev erTxel daafiqra, rac gansakuTrebiT bevris momcemia axalgazrda TaobisTvis, romelTa warmomadgenlebis nakleboba darbazSi ar igrZnoboda. . . ra Tqma unda, ymawvilma Semsruleblebma yvelaferi, risi Zalac SeswevdaT, gaakeTes amisTvis, esenia: qeTevan ruxaZe, mariam janyaraSvili, natalia lomaZe, Tekla iakobaZe, salome futkaraZe, lile kiknaZe, nuca surmava, ana sarjvelaZe, mariam bolqvaZe, mariam Cagunava, ioana osiZe, mariam niniZe, ana ZnelaZe, daviT tuskia, sandro kalandaZe, mia minaSvili, luka evgeniZe, giorgi gogitiZe, nino arZenaZe, nini CxeiZe.
aramarto mozardebis, zrdasrulebisTvisac sakmaod rTul Temas SeeWida baTumis skola-liceumis `masterklasis~ (direqtori – nani faRava) dasi `feradi landebi~ (am saxelwodebidanve Cans, rom martiv saTqmels ar dasjerdebodnen), romlis reJisorma vaxtang beriZem jemal qarCxaZis nawarmoebebis motivebze speqtakli `mzisgan zurgSeqceviT~ warmogvidgina.
postmodernisti mwerlis jemal qarCxaZis moTxrobebic da romanebic filosofiuri siRrmeebiTaa cnobili. mis TiToeul nawarmoebs mkveTrad gamoxatuli saTqmeli aqvs. vaxtang beriZe Seecada, maTgan ori nawarmoebis (`igi~, `antonio da daviTi~) saTqmeli gaeerTianebina da plastikiT ufro gamoexata, vidre sityviT, amitom speqtaklSi gacilebiT metia sxeulis ena, vidre sametyvelo, romliTac reJisori cdilobs, ifiqros da gvafiqros imaze, Tu ra aqcevs adamians adamianad, ra aris namdvili Zala – boroteba Tu sikeTe da siyvaruli? sanamde gagrZeldeba borotebisa da sikeTis, Savisa da TeTris Widili? albaT amitom figurirebs speqtaklSi mxolod ori kontrastuli feri – Savi da TeTri.
msgavsi SekiTxvebis gagrZeleba kidev SeiZleba, radgan `mzisken zurgSeqceviT~ Tavisi zogadi, abstraqtul-filosofiuri wiaRsvlebiT amis saSualebas iZleva da gvTavazobs pasuxsac, rogorc sxeulis eniT, ise sityviTac, romelic mxolod aucileblobis momentSi gaismis – reJisors nawarmoebebidan misTvis gansakuTrebiT sayuradRebo da scenaze mimdinare moqmedebis Sesabamisi frazebi SeurCevia. vfiqrob, pasuxi daaxloebiT aseTia: Zalmomreoba sisustea da adamians daRupvisaken miaqanebs, RvTiuri kanonzomiereba mxolod siyvarulis kanonebs cnobs, Tumca kacTa modgma, maT Soris saqarTveloSi, am WeSmaritebas mudmivad eZebs, poulobs da isev kargavs, anu mzes – sinaTles, simarTles, siyvaruls, zurgs aqcevs. . .
speqtaklSi mravladaa lamazi mizanscena, plastikis xatovani suraTebi, saintereso mignebebi – adamianis ganviTarebis dinamikis Cveneba wreze moZraobaSi (moxrili primatebidan welSi gamarTvamde), anbanis – sityvis, azrovnebis gaCena, pirovnebis sulis swrafva Tavisuflebisken. . . naCvenebia, rogor gamodis adamiani miwis – yofierebis tyveobidan, iwyebs ganviTarebas, Sromas, urTierTobisTvis qmnis sametyvelo enas, Semdeg mas uzRudaven Tavisuflebas, anu masze Zaladobas Tavisive moZme iwyebs. . . magram suli Tavisufalia, misi ganviTarebis saTave da mizezi swored Tavisufleba da sakuTari mes gamoxatvaa, amitomac iwyebs brZolas, romelic araerTxel ganmeorebula dedamiwaze. . .
`Cveni sadadgmo forma da xerxebi Tanamedrove Teatris principebze avageT – minimaluri teqsti, meti plastika – sxeulis eniT gadmocemuli saTqmeli. saTqmeli ki iyo is, rom araferi icvleba Cvens cxovrebaSi. erTsa da imave wreze vtrialebT, alag-alag raRacebi feraddeba da isev ori feri xdeba dominanti – Savi da TeTri. mudmivad gviwevs brZola sibnelidan Tavis dasaRwevad, mudmivad gvaqvs erTi problema, rogor CamovagdoT beladi~, – ase ganmarta Tavad reJisorma speqtaklis saTqmeli.
ymawvilma artistebma dakisrebuli sakmaod rTuli amocanebi kargad Seasrules, Tumca es debiutia, vin icis, msgavsma speqtaklebma maT Teatralur xelovnebaSi ufro Sors wasvliskenac ubiZgos. erTi ram axlac cxadia – ymawvilebis dafiqreba aseT Temebze da isic, rom zogadsakacobrio sakiTxebTan dakavSirebiT damokidebulebis gamoxatvis aucilebloba da saSualeba gauCndaT, mniSvnelovania maTi sulieri da gonebrivi srulyofisTvis. axalgazrda Semsruleblebi (qeTi dumbaZe, qeTi mamulaZe, saba siraZe, gvanca axalaZe, aleqsandre saRareiSvili, luka JorJoliani, kato pataraia, nia baqraZe, nino baramiZe, ana TurmaniZe, daviT kikaliSvili) erTgulad mihyvebian da sworad asruleben reJisoris Canafiqrs, maTi plastika mkafiod gamoxatavs saTqmels.
reJisorma dadgmaSi gamoiyena Tavisi adrindeli speqtaklebisTvis kompozitor nino gugeSaSvilis mier dawerili `sauntrekebi~, aseve avstriel kompozitor ava bartes kompozicia.
vinaidan saymawvilo-saskolo Teatraluri festivali, rogorc amas adrec gavusviT xazi, saSviliSvilo saqmed migvaCnia da axalgazrda Taobis TeatriT dainteresebaSi Cveni wvlili gvinda SevitanoT, `aWara~ Seecdeba yvela im speqtaklis Sesaxeb SemogTavazoT gamoxmaureba, romlebic `pirveli avtografis~ farglebSi gaimarTeba da pirvel safestivalo wels yuradReba naklovanebebze ki ara, dadebiT mxareebze gavamaxviloT. momdevno nomerSi eseni iqneba pirvel dekembers baTumis Tojinebisa da mozard mayurebelTa saxelmwifo TeatrSi gamarTuli `CxikvTa qorwili~, romelic vaJa-fSavelas mixedviT warmoadgina xelvaCauris sofel Warnalis sajaro skolis (direqtori – Sorena beriZe) dasma `Cemi ocnebis scena~ da qobuleTis sofel cixisZiris sajaro skolis (direqtori – ramin xinikaZe) dasis `dvritas~ speqtakli `erTxel salonSi~, romelic baTumis sajaro biblioTekaSi gaimarTa.

