აჭარაში რისკ-ჯგუფს მიკუთვნებულ ბავშვებში ტყვიის შემცველობის განსაზღვრა მიმდინარეობს
მარიამ ხითარიშვილი 27 48 93 –
tyvia warmoadgens kumulaciuri Tvisebebis mqone toqsikur nivTierebas. is grovdeba adamianis organizmSi, gansakuTrebiT Zvalsaxsrovan da nervul sistemebSi. orsulebSi da laqtaciis periodSi myof qalebSi, amasTan, 8-14 wlis bavSvebSi, sisxlSi tyviis maRali SemcvelobiT gamowveuli mosalodneli garTulebebis, daavadebebis/mdgomareobebis Tavidan acilebis mizniT, daigegma aWaris sazogadoebrivi jandacvis programuli RonisZieba
orsulebSi tyviis maRali eqspozicia zrdis Semdegi garTulebebis risks: gestaciuri hipertenzia, preeklamfsia, spontanuri aborti, Tandayolili anomaliebi, naadrevi mSobiaroba, mcire masis axalSobili da sxva. prenataluri tyviis eqspozicia xels uSlis bavSvTa neiroganviTarebas. bavSvebSi izrdeba fizikuri, fsiqo-somaturi ganviTarebis Seferxebis, Semcirebuli da qceviTi darRvevebis riski.
ras gulisxmobs organizmSi tyviis momatebuli Semcveloba, rogor xdeba organizmSi misi aRmoCena da mkurnaloba, amaze saubrobs aWaris sazogadoebrivi jandacvis centris direqtori rusudan SaviSvili.
– qalbatono rusudan, rodis da ris safuZvelze daiwyo aWaraSi tyviis Semcvelobis kvleva da manamde ra monacemebi gqondaT?
– 2020 wlis bolos ganvaxorcieleT sapilote programa, xolo 2021 wels srulad `orsulebSi da laqtaciis periodSi myof qalebSi tyviis Semcvelobis gansazRvra~. programiT mosargebleebi arian aWaraSi registrirebuli pirebi, servisis mimwodebelia tenderSi gamarjvebuli organizacia. preistoria: Tavdapirvelad 2018 wlis seqtembridan dekembramde Catarda mravalindikatoruli klasteruli kvleva (miqsis farglebSi), romelic Sinameurneobebis yvelaze didi kvlevaa msoflioSi. tyviis donis gansazRvrisTvis venuri sisxlis sinjebi Segrovda 2-7 wlis 1578 bavSvisgan saqarTvelos masStabiT. bavSvebis CarTva kvlevaSi moxda SemTxveviTi SerCevis principiT da sinjebi gaigzavna italiis janmrTelobis erovnul institutSi, romelic evropis wamyvani sazogadoebrivi janmrTelobis institutia. tyviis Semcvelobaze sisxlis nimuSis kvlevisas gamoyenebuli iyo induqciurad Sewyvilebuli plazmis mas-speqtrometri, rac warmoadgens tyviis kvlevis oqros standarts. gaeros bavSvTa fondi, cxra donor organizaciasTan erTad, daexmara saqarTvelos mTavrobas, kerZod, statistikis erovnul samsaxursa da daavadebaTa kontrolisa da sazogadoebrivi janmrTelobis erovnul centrs kvlevis CatarebaSi, romlis mizanic problemis masStabebis gansazRvra iyo. Semdegi nabiji tyviis zemoqmedebis wyaroebis kvleva unda iyos. kvlevis Sedegebis mixedviT, saqarTveloSi bavSvebis 25%-is sisxlSi tyviis Semcveloba meryeobs 5-10 mkg/dl (mikrogrami decilitrze) farglebSi, rac miuTiTebs msubuq matebaze, xolo bavSvebis 16%-is sisxlSi tyviis Semcveloba tolia an aRemateba 10 mkg/dl-s. tyviis minimaluri, janmrTelobisTvis usafrTxo koncentracia adamianis organizmSi ar aris dadgenili. sayuradRebo regionebad dasaxelda: aWara, guria, samegrelo, imereTi.
– rogor xorcieldeba tyviis Semcvelobis kvleva bavSvebSi?
– 0-7 wlamde asakis bavSvebs es kvleva miewodeba saxelmwifo programis farglebSi. winamdebare kvlevebma aCvena, rom aWaraSi gamovlinda tyviis maRali Semcvelobis maCveneblebi rogorc bavSvebSi, aseve orsuli da meZuZuri qalebis samizne jgufSi.
– rogorc vici, swored am kvlevebis sawyis etapze daiwyo msoflio pandemia. agrZelebdiT programas?
– diax, miuxedavad kovidpandemiisa, SesaZleblobis farglebSi, maqsimalurad vcdilobdiT, ar gagveCerebina is programebi, romlebsac vaxorcielebdiT wlebis ganmavlobaSi. erT-erTi swored tyviis Semcvelobis gansazRvra iyo da paralelurad, maszec vmuSaobdiT.
– riT gansxvavdeba wlevandeli programa?
– saxelmwifo programaSi bavSvebis CarTva xorcieldeba pirveladi jandacvis dawesebulebebSi mxolod zemoT xsenebuli asakobrivi jgufis gaTvaliswinebiT. aWaris mTavrobis ZalisxmeviT da mxardaWeriT, wels uprecedentod gavafarToveT es programa anu ara mxolod orsulebsa da meZuZur qalebSi, aramed 8-dan 14 wlis asakis bavSvebis CaTvliT.
– ramdeniT ganisazRvra samizne jgufebis raodenoba da ris mixedviT arCevT bavSvebs?
– beneficiarTa saprognozo raodenoba ganisazRvra aWaris teritoriaze registrirebuli 4500 qaliT da 3800 bavSviT. es cifri moicavs aWaris moswavleTa saerTo raodenobis daaxloebiT 11%-s. pediatrebis rekomendaciiT, kvlevaSi CaerTvebian tyviiT intoqsikaciaze saeWvo bavSvebi.
– janmrTeli?
– praqtikulad, janmrTeli bavSvebis gamokvleva am etapze ar igegmeba. aWaris yvela municipalitetis resurscentrTan cal-calke gvqonda Sexvedrebi, gavacaniT programis arsi, mniSvneloba da miveciT rekomendaciebi gamosakvlevi kontingentis sworad SerCevasTan mimarTebaSi.
– sad Catardeba kvleva?
– eleqtronul tenderSi gamarjvebulia samedicino laboratoria `medi praimi~, romelsac gaaCnia didi gamocdileba da misi saqmianoba aRiarebulia samedicino wreebSi. mSoblis Tanxmobis SemTxvevaSi (arasrulwlovanobis gamo, verc Tavad bavSvi da verc maswavlebeli ver miiRebs gadawyvetilebas kvlevaSi Tanamonawileobaze), `medi pramis~ warmomadgenlebi skolebSi axorcieleben sakvlevi sisxlis aRebas. Tu mSoblis survili iqneba, SeuZlia daeswros analizis aRebis process. aseve, mSobels SeuZlia damoukideblad mimarTos pirveladi jandacvis dawesebulebas da iq miiRos Sesabamisi konsultacia kvlevasTan dakavSirebiT.
– rac SeexebaT orsulebs. . .
– aq bevrad martivad gvaqvs saqme. ukve wlebia, vaxorcielebT programas `farisebri jirkvlis gamokvleva orsulebSi~ da mWidro urTierTTanamSromloba gvaqvs orsulTa zedamxedvelobis ganmaxorcielebel samedicino dawesebulebebTan. isini am serviss paralelurad miawodeben orsul qalbatonebs. martis bolos baTumSi `medi praimis~ organizebiT bavSvebSi, orsulebsa da laqtaciis periodSi myofi qalebis sisxlSi tyviis eqspoziciis kvlevis, mkurnalobis meTodikisa da biomonitoringis sakiTxebze konferencia Catarda. Sexvedraze ganixiles aWaraSi tyviis eqspoziciis kvlevis Sedegebi da mkurnalobis principebi. Sexvedraze moxseneba warmoadgina pediatrma, iaSvilis saxelobis bavSvTa centraluri saavadmyofos samedicino direqtorma ivane CxaiZem da medicinis doqtorma, mean-ginekologTa asociaciis vice-prezidentma platon maWavarianma. konferencias eswrebodnen aWaraSi tyviis programaSi CarTuli klinikebis pediatrebi da ginekologebi.
– Tuki bavSvs aRmoaCnda organizmSi tyviis maRali koncentracia, SeZlebT Tu ara daxmarebas?
– am kvlevis mizanic esaa. mkurnaloba ar aris rTuli. mkurnalobis nawilSi CaerTvebian pjd-is klinicistebi, kerZod, pediatrebi, ojaxis eqimebi.
– mainc, saidan xvdeba tyvia adamianis organizmSi? saTamaSoebsac xom abraleben?
– am problemas msoflioSi cnobili mecnierebi swavloben da rogorc daadgines, arsebobs tyviis organizmSi moxvedris sxvadasxva wyaro. rodesac konkretuli kvlevebi daiwyo, aRmoCnda, rom Tqven mier xsenebuli saTamaSoebis, tyviis Semcveli saRebavebis garda, es SeiZleba iyos samSeneblo masalebi, Zveli, naSali saxlebis kedlebi, qarTuli saneleblebi, kosmetikuri saSualebebi (tuCsacxi, kremebi da ase Semdeg), sxvadasxva sayofacxovrebo nivTi, niadagi. . . am mimarTulebiT mimdinareobs kvleva-dakvirveba. sul axlaxan daavadebaTa kontrolis da sazogadoebrivi jandacvis erovnuli centris mowveviT aWaraSi imyofeboda mecnierTa jgufi, romelsac msgavsi kvlevebis didi gamocdileba aqvs. sakvlev masalad aRebulia wyalsatevebis da mdinareebis nimuSebi.
– tyvia rogor xvdeba mdinareSi?
– mogexsenebaT, Tovlis dnobis dros, zvavebis kvaldakval, qanebis narecxi wyali Caedineba mdinareSi, amitom miiCneva mdinare informaciis wyarod. rogorc xedavT, am procesis sakmaod didi jaWvi iqmneba, romelic ar iwyeba analizis aRebiT da ar sruldeba mkurnalobiT. jer xdeba pacientis identificireba, Semdeg unda dadgindes daxmarebis gzebi. veZebT da vikvlevT tyviis ZiriTad wyaros.
– Tu gvsurs sisxlSi tyviis Semcvelobis gansazRvra, vis unda mivmarToT?
– nebismier msurvels SeuZlia mimarTos im konkretul laboratorias, romelic aseT kvlevas axorcielebs.
– mkurnalobis Semdeg ramdenad SesaZlebelia, bavSvs moexsnas is problemebi, romelTa gamoc mimarTa kvlevas?
– mkurnalobas dadebiTi efeqti aqvs.