,,მესმის ცაბაძე, ლაღიძე, შავერზაშვილი, მაგრამ გრეკოვი რომელ ენას იცავდი?
მანანა ძიძიშვილი 598 24 94 97 –
saqarTvelos farglebs gareT milionobiT qarTveli cxovrobs. maT Sorisaa baTumeli musikosi avTandil grekovi, romelic axlaxan baTumSi imyofeboda. amerikaSi, qalaq baltimorSi SvilebTan – daviTTan da ninosTan erTad cxovrobs. male maTTan meuRlec gaemgzavreba. RimiliTa da iumoriT mogviyva araerTi saxaliso istoria, romlebic baTumSi mis saqmianobas ukavSirdeba
mama – lotbari grigol grekovi aWaraSi cnobili pirovneba gaxldaT. misi Taobis adamianebs Zalian kargad axsovT es spetaki, Tbili, uboroto adamiani, yvelas warmatebiT rom xarobda, aseTive iyo deda – goguca mamalaZe. mama qalebSic popularuli iyo, magram deda amas arasodes aqcevda yuradRebas.
gasuli saukunis 70-ian wlebSi baTumSi Zalian kargi vokalur-instrumentuli jgufi Seiqmna – `adila~. ansamblSi Sediodnen nodar varSaniZe, aleqsandre xomeriki, guram gogua, avTandil grekovi, aleqsandre oCigava (pianisti), enver sixaruliZe (dasartyami instrumentebi), Temur doliZe. `adilaSi~ xuTi weli dahyo. popularulic gaxda. gadaWedil darbazebSi gamodiodnen, konkursSic `Cven veZebT talantebs~ gaimarjves. Semdeg aleko xomeriki `iveriaSi~ gadaiyvanes, misi Semcvleli ki ver ipoves. mere sxvebic wavidnen da ansamblic daiSala, Tumca Zalian kargi saxeli datova.
avTo grekovi profesionali musikosia. daamTavra baTumis musikaluri saswavlebeli, mere – saxelmwifo konservatoria. ukravda araerT musikalur instrumentze – fortepianoze, violonCeloze, kontrabasze, gitaraze. . . konservatoriaSi saorkestro (kontrabasis) ganyofilebaze swavlobda. es warmosadegi biWi Zalian male popularuli gaxda imiTac, rom megobrobda Tbilisis `dinamos~ fexburTelebTan, gunds ki maSin `oqros xana~ hqonda. matCebze bileTebis Sovna advili ar iyo. avTo megobari fexburTelebis daxmarebiT yovelTvis axerxebda amas. araCveulebrivi kurselebi hyavda – cabaZe, TaqTaqiSvili, laRiZe – udidesi kompozitorebis Svilebi. amayobs imiTac, rom genios musikosebTan mouwia urTierToba.
1978 wels, meore kursze iyo, roca auditoriaSi Tanakurselma ambavi moitana, axalgazrdoba dedaenis aqciazea Sekrebilio. avTo grekovmac gadawyvita wasvla, magram kari Caketili daxvda. gasasvlelTan komkavSirisa da partorganizaciis mdivnebi isxden. maT uTxra, rom bufetSi midioda, gareT gasasvleli kari iqac Caketili iyo. mebufetem Txovnis Semdeg gauRo. ase wavida aqciaze. diliT konservatoriaSi partorganizaciis mdivani da, masTan erTad, komkavSiris komitetis mdivani paata burWulaZe daxvdnen da uTxres, rom reqtoratSi ibarebdnen. iq mTeli elita – biZina kvernaZe, gogi cabaZe, sulxan cincaZe daxvdnen, maTi Svilebic. sulxan cincaZe ekiTxeba, sad iyavio. batoni avTo uxsnis, rom dedaenis dasacavad wavida. . . da uceb sulxan cincaZe eubneba: mesmis – laRiZe, cabaZe, SaverzaSvili, magram grekovi romel dedaenas icavdio? yvelas gaecina da. . . yvela gauSves. meorekurselma Tbilisis operis TeatrSi daiwyo muSaoba – orkestrSi ukravda, mTavari diriJori givi azmaifaraSvili iyo, romelic Semdeg jansuR kaxiZem Secvala. ambobs, rom didi musikosi ar iyo, magram janos uyvarda da yvelgan Tan dahyavda.
konservatoriis damTavrebis Semdeg baTumSi dabrunda. moewyo simfoniur orkestrSi, romelsac tariel duglaZe diriJorobda. erT wlis Semdeg, 1983 wels, simfoniuri orkestris direqtorad daniSnes.
1988 wels aleqsandre axvlediani qalaqkomis mdivnad dainiSna, saolqo komitetis pirvel mdivnad ki Tengiz xaxva. maTTan megobrobda revaz CelebaZe, romelic baTumis `dinamos~ sabWos Tavmjdomare iyo. `Celem~ daiCema, avTo grekovi stadionis direqtorad unda daniSnoTo. daibares mTavrobaSi, axvledians ar undoda simfoniuri orkestridan misi gaSveba, karg RonisZiebebs atarebso, magram uceb Tengiz xaxvam gadawyvita: iqac iyos da aqaco. . . asec moiqcnen. uSuqobis wlebia, Cabnelebulia qalaqi, saxlTan viRac xmamaRla mReris – `grekovii~… aleko xomerikis xma icno, dabla Cavida da alekosTan erTad gizo Jordania daxvda. eubnebian, aslan abaSiZesTan wagvyevi, operis Teatri unda gavxsnaTo. Ramis 2 saaTze mividnen aslanTan. . . sul male igi baTumis operis Teatris ganmkargulebel-direqtorad dainiSna.
avTo grekovi baTumis RvTismSoblis Sobis saxelobis eklesiis mgalobelic iyo, musikalur saswavlebelSi kontrabasis klass xelmZRvanelobda, pedagogobda, erTdroulad simfoniuri orkestris direqtoric iyo da orkestris musikosic – kontrabasze ukravda, iyo aseve baTumis stadionis direqtori, baTumis operis Teatris ganmkargulebel-direqtori da. . . yvelafers aswrebda.
fexburTis federaciis prezidentad merab Jordania rom airCies, romelsac TbilisSi studentobis dros dauaxlovda, man masTan gadasvla SesTavaza. vaJic iq swavlobda. . . baTumidan wavida. amas Ralatad afasebs, manamde jer daviT yifianis SvilTan daiwyo muSaoba, ori wlis Semdeg merab Jordanias moadgiled dainiSna. amas gulwrfelad ganicdida, radgan icoda, Tu fexburTSi cudad wavidoda saqme, viRac ityoda: federaciaSi musikosebi muSaoben da ra Sedegs unda mivaRwioTo. TbilisSi 2004 wlamde darCa, Semdeg Svili gauSva amerikaSi swavlis gasagrZeleblad. Aam periodSi regionaluri fexburTis ufrosi iyo, xaTuna CilaZe ki uefas saqmes kurirebda. man dareka saelCoSi da uTxra, rom maT TanamSromels SvilTan erTad undoda amerikaSi wasvla. Caurtyes viza da. . . ase gaemgzavra amerikaSi. baltimorSi dafuZndnen, SeiZines saxli, romlis Tanxas dResac ixdian. aqvT sakuTari biznesi.
araerTi saxaliso istoria mogviyva, romlebsac aqve gTavazobT:
merab Jordania rom kenWs iyrida, misi Stabis ufrosi iyo. mamaTSi, SevardnaZis saxlSic mividnen. mis taxtze rom wamowva, es ambavi Tavad mouyva SevardnaZes. noe Jordanias saxlSic cxovrobda ramdenime dRe sxvebTan erTad;
`aidas~ dasadgmelad emzadebian baTumis operis TeatrSi. damdgmeli reJisori giga lorTqifaniZea, mTavari mxatvari – mamia malazonia. TaTbiria, 3 saaTze ki fexburTi – baTumis `dinamo~ samtredias xvdeba. adga da gamoacxada, rom stadionze midis da yvelas matCze elodeba. mamia malazoniam ar icoda, is stadionis direqtoric Tu iyo da gakvirvebuls uTqvams: erT kviraSi premieraa da ra dros stadioniao. aleko xomeriks CamouTvlia yvela misi saqmianoba. giga lorTqifaniZe ki eubneba, barem fosta-telegrafic `ageRo~ da mTeli qalaqi Seni iqnebodao;
SevardnaZe stumrobs aWaras meuRlesTan erTad, maT aslan abaSiZe qalbaton magulisTan erTad maspinZlobs. meore moqmedebis dawyebis win, Sesvenebaze, yvela meore sarTulze Seikriba. batonma eduardma ikiTxa, esaa, mamaTSi rom wamogorda Cems taxtzeo? Semdeg moayola simfoniuri orkestris guriaSi, mamaTSi gastrolze. manac uambo, rogor aRmoCnda mis saxlSi, glexebs hkiTxa, sad cxovrobs batoni eduardio da. . . ager – asfalti rom mTavrdeba, iqo, – upasuxes, mara axla Sin araa, moskovSiao. bevri icines;
misTvis dasamaxsovrebeli iyo baTumTan daZmobilebuli qalaq stavropolidan gubernatoris Camosvla kulturis, mecnierebisa da sportis warmomadgenlebTan erTad. misces ganrigi, romel obieqtze unda waeyvana stumrebi. aRmoCnda, rom xuTidan oTxi is dawesebulebaa, sadac direqtoria: diliT taZari, mere simfoniuri orkestri, stadioni, lanCi, berZeniSvilis saxelobis samecniero-kvleviTi instituti da saRamos – opera. diliT, taZarSi rom mividnen, erT-erTma stumarma dainaxa, yvelasTan erTad rogor galobda qeraTmiani da cisferTvaleba axalgazrda (garegnobis gamo, yvelas amaxsovrdeboda). taZridan simfoniur orkestrSi gaiqca stumrebis Sesaxvedrad, gaacnes, rogorc direqtori, aqedan stadionze mividnen da isic iq daxvda, gubernators meuRle axlavs da eWvis TvaliT ki SeaTvaliera, magram araferi uTqvams. sadilis Semdeg naxevarsaaTiani koncerti unda gaemarTaT maTTvis, TeatrSi stumrebs aleko xomeriki da avTo grekovi daxvdnen rogorc operis Teatris xelmZRvanelebi. stavropolelebma dainaxes, rom Cveni avTo orkestris `ormoSi~ zis da ukravs, stumarma qalbatonma TiTiT mianiSna avToze da meuRles raRac wasCurCula. damTavrda koncerti, `inturistebSi~ banketia, Temur doliZis ansambli `baTumi~ mReris, avTom specialurad daigviana, rom ufro SesamCnevi gamxdariyo. gubernatori ekiTxeba: Rrmad pativcemulo amxanago, momeciT ufleba, raRac davazusto. diliT taZarSi Tqven iyaviT? kio, – pasuxobs. simfoniuri orkestrs Tqven direqtorobT? amazec daeTanxma, operis Teatris xelmZRvaneli xarT da orkestrSi violonCelozec Tqven ukravdiTo? yvelaferze eTanxmeba. mitrialda gubernatori da Tavisi delegaciis wevrebs eubneba: moawereT xeli kontraqtze am adamianTan da davamTavroT Cveni vizitio;
antaliis festivalze miemgzavreba operis Teatri 500 kacis SemadgenlobiT (sxvaTa Soris, maSin pirveli adgili aiRes). rogorc direqtori, daibares ministrTa sabWoSi da ekiTxebian, rogor unda moabaT Tavi amdeni xalxis gadayvanaso? avTos gizosTvis uTqvams, pirvel avtobusSi koka ignatovs Cavsvam, mesameSi – Temur peSkovs, mexuTeSi – grekovi iqnebao da rogor fiqrobT, sami rusi ver gadagviyvanso?
kidev araerTi ambavi moigona batonma avTom gulianad, siTboTi. janis simrTeles da dRegrZelobas vusurvebT adamians, romelic mTeli cxovreba sikeTiT cxovrobs.