„მოსწავლეები უნდა გავათავისუფლოთ დაზეპირებისა და ტრაფარეტული აზროვნებისგან“
oTar cinariZe 599 85 21 14 –
dabadebidan 75 weli Seusrulda amiran mamalaZis saxelobis Suaxevis municipalitetis sofel baraTaulis sajaro skolis direqtors daviT qaTamaZes. qarTuli ena – literaturisa da istoriis maswavlebelma saintereso da Sinaarsiani gza ganvlo, razec CvenTan interviuSi saubrobs.
– batono daviT, sazogadoebas axsovs is dRe, roca qaTamaZeebis gvaris warmomadgenlebi samebis sakaTedro taZarSi saqarTvelos kaTolikos-patriarqma daloca. Tqveni gvaris istoriaze ras gvetyviT?
– istoriulad qaTamaZeebi aWaraSi, guriasa da imereTSi cxovrobdnen. imereTSi aWaridan migraciis Semdeg dasaxldnen, rac osmalTa Zaladobam da agresiam gamoiwvia. dReisaTvis saqarTveloSi sul 7592 piri atarebs qaTamaZeeebis gvars, maT Soris, aWaraSi – 2132, tyibulsa da mis soflebSi – 863, zestafonSi – 725. qaTamaZeebi saxloben quTaissa da TbilisSic. aWaraSi qaTamaZeebis winapari xinodan aris Camosaxlebuli Suaxevis raionSi. aqauri qaTamaZeebi warmatebiT saqmianoben saxelmwifo mmarTvelobis, ganaTlebis, kulturis, sazogadoebrivi wesrigis dacvis da erovnuli meurneobis calkeul dargebSi.
– marto saganmanaTleblo sfero iyo Tqveni saqmianobis asparezi Tu?..
– umaRlesi saswavleblis damTavrebis Semdeg muSaoba daviwye maswavleblad, vmuSaobdi komkavSirul, partiul da sajaro samsaxurebSi. 21 wlis ganmavlobaSi viyavi baraTaulis sasoflo sabWos aRmaskomis Tavmjdomare, paralelurad, veweodi pedagogiur saqmianobas. soflis sakrebuloebis likvidaciis Semdeg davubrundi profesiul saqmianobas. 2010-2012 wlebSi daba Suaxevis sajaro skolis direqtorad vimuSave. Semdeg warmatebiT Cavabare sajaro skolis maswavleblisa da skolis direqtorobis uflebis mosapovebeli sasertifikacio gamocdebi da muSaoba gavagrZele amiran mamalaZis saxelobis Suaxevis sofel baraTaulis sajaro skolis direqtorad da qarTuli ena-literaturis maswavleblad. xangrZlivi pedagogiuri saqmianobis ganmavlobaSi Taobebi aRvzarde. vfiqrob, mokrZalebuli wvlili mec Sevitane qveynis winsvla-ganviTarebaSi.
– 7 wlis ganmavlobaSi Suaxevis raions xelmZRvanelobda murman WaRaliZe. misi dabadebidan 85 wlisTavTan dakavSirebiT gamocemul wignSi Tqveni mogonebacaa Setanili. kidev vin dagamaxsovraT Tavi?
– nodar cecxlaZe, SoTa makaraZe, anzor gogitiZe, aleqsandre jiblaZe, ioseb ximSiaSvili, vladimer mamulaZe, tariel niJaraZe, iuri takiZe, oTar dumbaZe, mixeil zosiZe, raJden futkaraZe – es is, adamianebia, visTan erTadac gavatare aTeuli weli sajaro samsaxurSi. Cvenma gundma im droisaTvis bevri kargi saqme gaakeTa, zogi sakuTari iniciativiT, zogi enTuziazmiT, ufro meti – zemdgomi organoebis mxardaWeriTa da TanadgomiT. Cveni urTierToba iyo saqmiani, principuli, viyaviT momTxovni sakuTari Tavisa da sxvebis mimarT, saqme bevri iyo, zogjer daZabuli muSaoba gviwevda, Tumca yvelafers vaswrebdiT. bevri naadrevad wavida am qveynidan, naTeli maT xsovnas. pativiscemas gamovxatav Suaxevis amJamindeli xelmZRvanelebis – omar takiZis, rostom lorTqifaniZisa da maTi gundis mimarT. warmatebul saqmianobas vusurveb.
– dRes qveyanaSi arasasurveli viTarebaa. rogor SeafasebT mimdinare movlenebs?
– Cven gamoviareT jojoxeTuri 90-iani wlebi, moZmeTa omi, SuRli, brZola savarZlebisaTvis, eTnikuri dapirispireba, ekonomikuri siduxWire, gayinuli pensiebi, kuponebi, TiTqmis uxelfasoba, miuxedavad amisa, gadavarCineT sofeli, vacocxleT igi. gviyvarda, pativs vcemdiT, vafasebdiT erTmaneTs. ase SevinarCuneT mamiseuli kera, skola, maswavleblebi. sabWoTa imperiis rRvevam udidesi ziani miayena postsabWoTa qveynebs da saqarTvelosac, radikalurad gadafasda Rirebulebebi, Seicvala saxelmwifos bazisi da zednaSeni, sakuTrebis formebi, ramac sagrZnoblad Seaferxa qveynis winsvla. es procesi jer kidev grZeldeba da mokle droSi verc dasruldeba. is, rac 70 wlis ganmavlobaSi mtkiced inergeboda qveynis yoveldRiur cxovrebaSi, adamianTa azrovnebaSi, advilad ar aRmoifxvreba. amRvreuli wyali nel-nela iwmindeba da imedia, sabolood miagnebs swor gzas, Cadgeba Tavis kalapotSi. Aarsebuli situaciac ganimuxteba. kargia, rom mTavroba zrunavs soflis SenarCuneba-ganviTarebisaTvis, umjobesdeba infrastruqtura, vrceldeba SeRavaTebi soflis mosaxleobisaTvis, yuradRebis centrSia ganaTleba, medicina, kultura. vfiqrob, amis paralelurad, aucilebelia aRorZindes soflis meurneoba, aRdges tradiciuli mesaqonleoba, momTabareoba, meTambaqoeoba, mexileoba, gamoinaxos maTi miReba-gadamuSavebis, gasaRebis gzebi, mowesrigdes marketingi.
– saqarTvelos ganaTlebis, mecnierebisa da axalgazrdobis saministrom saswavlo saxelmZRvaneloebidan rigi qarTveli mwerlebis nawarmoebebi amoiRo. Tqveni pozicia amasTan dakavSirebiT?
– erovnuli saswavlo gegma TandaTan ufro mobiluri xdeba, maswavlebels eZleva SesaZlebloba, gamovides Sablonidan da Tavisi SexedulebiT gadaanawilos programuli masala, ostaturad moargos is klasis, moswavlis saWiroebebs. maswavlebels eniWeba meti damoukidebloba moswavlesTan misasvleli gzebis misagnebad. maswavlebels sruli ufleba eZleva, savaldebulo literaturis paralelurad aswavlos araprogramuli masalac, magaliTad, qarTuli enisa da literaturis maswavlebeli uflebamosilia, Tu saWirod CaTvlis, me-10, me-11, me-12 klasebSi moiSvelios Seqspiris 66-e soneti, Wabua amirejibis `daTa TuTaSxia~, guram doCanaSvilis `samoseli pirveli~, daTo turaSvilis `jinsebis Taoba~, aleqsandre yazbegis Txzulebebi, sadac vaJkacobis, gmirobis, megobrobis, raindobis, patiebis, Tavganwirvis araerTi magaliTia moyvanili. ase rom, qarTulis maswavleblebisTvis aravis aukrZalavs, moswavleebs aswavlos humanizmi, sikeTe, siyvaruli, megobroba, Sromismoyvareoba, qalisadmi pativiscema. saamisod ki saWiroa Tanamedrove midgomebi, teqnologiebis gamoyeneba, saRi azrovneba, ise, rom arc warsuli daviviwyoT. ganaxlebul erovnul saswavlo gegmaSi, naTladaa naTqvami, rom unda gavaTavisufloT moswavleebi yovelgvari dazepirebisa da trafaretuli azrovnebisgan. programuli masala aris mxolod orientiri. igi unda SevavsoT da gavamdidroT damxmare literaturiT, romelic sxvadasxva skolasa da sxvadasxva klass SeiZleba gansxvavebuli hqondes.
– warmatebuli skolis warmatebul xelmZRvanelad gicnoben. . .
– pirvel rigSi, vityvi, rom Cveni skola, pedagogiuri koleqtivi, mSoblebi, sofeli, yovelTvis Rirseulad idgnen qveynis samsaxurSi. Tavs imis uflebas ver mivcemdi, rom tradicia damerRvia. imasac vityvi, rom arc sxvis CrdilSi yofniT micxovria arasdros; direqtorad arCevisTanave, skolis struqturuli erTeulebis monawileobiT, Sevadgine skolis ganviTarebis strategiuli gegma da aqtiurad SevudeqiT mis ganxorcielebas. Cemi muSaobis periodSi SemoiRoba skolis ezo da daigo betonis safari, SemoviyvaneT wyali, moewyo sveli wertilebi Senobis SigniT, aSenda centeraZeebis dawyebiTi skolis axali Senoba, gaumjobesda mierTebuli skolebis infrastruqtura. aWaris avtonomiuri respublikis ganaTlebis, kulturisa da sportis saministros dagegmarebiT, mimdinareobs skolis Senobis sruli reabilitacia, Tumca marto keTilmowyobili skola ar aris sakmarisi efeqturi swavlebisaTvis. mTavaria, kvalificiuri kadrebis mozidva, maTi daintereseba, gadamzadeba da saswavlo procesSi aqtiuri CarTva. skolis 22 maswavleblidan 16 ufrosi maswavlebeli da 3 wamyvanis statusis mqonea. maswavleblebi gadamzaddnen axali skolis modelis farglebSi, iq Seswavlil strategiebsa da unar-Cvevebs warmatebiT iyeneben gakveTilebze. skola CarTulia saerTaSoriso saganmanaTleblo proeqt etvining-Si. mowinave pedagogTa jgufi da moswavleebi periodulad waradgenen moxsenebebsa da prezentaciebs, romlebsac sxvebi iziareben da ganixilaven. skolis kursdamTavrebulebi warmatebiT agrZeleben swavlas qveynis umaRles da profesiul saswavleblebSi.
– publicisturi statiebis avtoradac gicnoben. . .
– roca skolaSi daviwye muSaoba, paralelurad, adgilobriv presaSi sistematurad vaqveynebdi korespondenciebs, viyavi gazeT `droSis~ StatgareSe korespondenti, vTanamSromlobdi sxva gazeTebTanac. raionuli gazeTis maSindelma redaqtorma, batonma mixeil zosiZem gazeTis Statiani TanamSromlobac SemomTavaza, magram maSin sajaro samsaxurSi wavedi da bevri dro aRar damrCa SemoqmedebiTi saqmianobisaTvis, Tumca drodadro vakeTebdi Canawerebs CemTvis saintereso Temebze, romelTa Tavmoyrasa da dabeWdvas, imedia, SevZleb.
– rogorc skolis direqtori, ras akeTebT ojaxuri Rirebulebebis dasacavad?
– ojaxis instituti saxelmwifos qvakuTxedia. Zlieri ojaxi Zlieri qveyanaa. naTqvamia: `namdvili ojaxi is aris, sadac coli qmrisken iyureba, qmari – colisken, Svilebi -mSoblebisaken, xolo mSoblebi – RmerTisken“. yvela qarTvels gulis ficarze unda eweros didi klasikosis aleqsandre yazbegis sityvebi: `gaxsovdes, visi gorisa xar~. skolis direqcia, klasis damrigeblebi, pedagogebi vTanamSromlobT moswavleTa mSoblebTan, aRricxuli gvaqvs ojaxebi, romlebic gansakuTrebul mzrunvelobasa da daxmarebas saWiroeben; skolaSi vatarebT RonisZiebebs, riTac waxalisebulia ojaxis erTianoba, mSoblebisadmi pativiscema, dedaSviluri, daZmuri siTbo da siyvaruli.
– sofelze ras gvetyviT?
– cxovrebaSi bevrjer momeca SesaZlebloba, mecxovra barSi, Tumca yovelTvis raRac qvecnobieri meweoda ukan, adgilis deda andamativiT mizidavda. miyvars Cemi sofeli, aqauri buneba, xalxi, tradiciebi. qalaqSi yovelTvis stumrad vTvli Tavs da momeCqareba mSobliur sofelSi, aq ufro laRad var. ase iyvnen da arian Cemi megobrebic. guldasawyvetia, rom sofeli carieldeba, umravlesoba qalaqSi eZebs keTildReobas, komforts, dalxenil cxovrebas. zogi kidev emigraciaSia da SeiZleba aRarc dabrundes. unda gavaanalizoT, rom `mTa-bari~ erTad moiazreba, arc mTa SeiZleba arsebobdes baris gareSe da arc bari – mTis gareSe. minda saqarTvelos vusurvo mSvidoba, romlis fasic kargad icis Cvenma sofelma. . . 2008 wlis agvistos oms Seewira Cveni soflis Svili amiran mamalaZe. sofeli qeds ixris gmiris winaSe. . . minda, momaval Taobas iseTi saqarTvelo davaxvedroT, sadac saWiro aRar iqneba iaraRis xelSi aReba.

