“კანმა D ვიტამინი რომ აწარმოოს, მზის სხივები უნდა მოხვდეს”
íïàòï òèíïòøâòäò: 27 48 93 –
vitamini organuli qimiuri molekulaa, romelic monawileobs adamianis organizmis nivTierebaTa cvlaSi da mniSvnelovan rols asrulebs mis zrda-ganviTarebaSi
vitaminebi organizmSi sinTezirdeba an mcire raodenobiT, an saerTod – ara. amdenad, mniSvnelovania saTanado, dabalansebuli da vitaminebiT mdidari sakvebis miReba. vitaminebs Soris erT-erTi yvelaze aucilebelia D vitamini. igi moqmedebs yvela organoTa sistemaze da aregulirebs organizmis gamarTulad funqcionirebas. aRniSnuli vitaminis Sesaxeb ufro vrcel informacias mogvawvdis endokrinologi lia jaSi.
– qalbatono lia, ra aris D vitamini?
– es aris cximSi xsnadi vitamini, romelic gulisxmobs rogorc ergokalciferols, aseve qolekalciferols, romlebic warmoiqmneba maTi Sesabamisi provitaminebisagan – ergosterolisa da dehidroqolesterolisagan. D vitamini erTaderTia, romelsac Cveni sxeuli TviTon qmnis kanis qsovilSi. imisaTvis, rom awarmoos es vitamini, kans unda moxvdes mzis sxivebi. swored amitomac is unikaluria vitaminebs Soris. igi moqmedebs adamianis organizmis TiTqmis yvela ujredze da aregulirebs 200-ze meti genis funqcias.
– ra daavadebebs iwvevs misi nakleboba?
– D vitaminis deficiti arRvevs Zvlis metabolizms, romelic manifestirdeba raqitis saxiT bavSvTa asakSi da osteomalaciis saxiT – zrdasrulebSi. orive daavadeba gamowveulia Zvlis darRveuli mineralizaciiT kalciumisa da fosforis produqtebis naklebobis gamo, rac, Tavis mxriv, gamowveulia paraTireoiduli hormonis moqmedebiT Tirkmelze, ris Sedegadac viTardeba fosfaturia.
– rogor amovicnoT D vitaminis nakleboba?
– ZiriTadad, esaa: gamofitva, sisuste, nevrozuloba, koncentrirebis deficiti, dabali produqtiuloba da motivacia, oflianoba, msxvrevadi frCxilebi, TeTri laqebi frCxilebze, quTuToebis TrTolva, kunTebis tkivili, spazmi, daWimuloba, gansakuTrebiT, kisris da welis areSi, kunTebis atrofia, Zvlebis tkivili, infeqciebisadmi momatebuli mgrZnobeloba, Zilis darRveva.
– rogor SevavsoT organizmi D vitaminiT?
– bunebrivi gziT – mzis sxivebTan erTad, aseve vitamini SegiZliaT miiRoT sakvebidan: cximiani Tevzi, kalmaxi, skumbria, Tinusi, gvelTevza, qaSayi an Tevzis konservi, soko, rZe an rZis produqtebi, forToxlis wveni, kvercxi, soio. racionSi D vitaminis damatebis gadawyvetileba eqimis rekomendaciis gareSe mizanSeuwonelia.
– rogor SeiZleba organizmSi misi aucilebeli raodenobis SenarCuneba?
– minimaluri eriTemuli doza mzis gamosxivebis is raodenobaa, romelic dasxivebidan 24 saaTSi iwvevs eriTemul siwiTles kanze. am gziT Cven viRebT 10 000 – 25 000 saerTaSoriso erTeuls (se). akumulirebuli vitaminis koncentraciis SenarCunebas SevZlebT 2 Tvis ganmavlobaSi, sakvanZo mniSvneloba aqvs mzis zenitis kuTxesac. rac ufro didi traeqtoria unda gaiaros sinaTlis qvantebma mzidan dedamiwamde, miT ufro garTulebulia D Dvitaminis sinTezi, rac meti gza unda gaiaros mzis sxivebma dedamiwamde, miT ufro metad ikargeba gamosxivebis Zala, rac metia sxivebis marSruti mzis zedapiridan dedamiwis zedapiramde, miT naklebia D vitaminis gamomuSavebis albaToba.
– organizmi ra saxiT ufro ukeT iRebs D vitamins?
– vitaminis danamatebis miReba doziT 800 se – bavSvebSi da 2 aTasi se – zrdasrulebSi sruliad usafrTxoa sisxlSi D vitaminis gansazRvrisa da kontrolis gareSe. imisaTvis, rom D vitaminma imuSaos, rogorc mZlavrma imunomodulatorma, umjobesia, igi miiRoT yoveldRiurad. zogadad, dozebi, romlebic gamoiyeneba profilaqtikisTvis – 800 se bavSvebSi da 2 000 se – mozardebSi, ar aris sakmarisi vitaminis deficitis Sesavsebad. am dros gamoiyeneba bevrad maRali dozebi, romlebic meryeobs 5 000 se-dan 10 000 se-mde dReSi. vitaminis samkurnalo dozireba ganisazRvreba eqimis mier individualurad, pacientis wonis, asakis, Tanxmlebi paTologiebisa da gamoyenebuli sxvadasxva medikamentis gaTvaliswinebiT.
– medikamenturi mkurnaloba sasargebloa Tu saziano?
– Tu pacients aqvs dadasturebuli deficiti, medikamenturi mkurnaloba Zalian sasargebloa da mniSvnelovnad aumjobesebs pacientis cxovrebis xarisxs. xazi minda gavusva imasac, rom aranairi daavadebis dros ar aris mizanSewonili TviTmkurnaloba.
– ramdenad mniSvnelovania bavSvebisTvis D vitamini?
– es vitamini arsebiT rols TamaSobs kalciumis homeostazsa da Zvlis ganviTarebaSi. misi mZime deficiti iwvevs raqitsa da hipokalcemias (rac dakavSirebulia tetaniasa da krunCxvebTan) bavSvebSi da osteomalacias – mozardebSi. aSS-sa da sxva ganviTarebul qveynebSi, bavSvebSi vitaminis deficitis sixSire gaizarda 1980-iani wlebidan. momatebuli riskis jgufSi arian eqskluziurad ZuZuTi kvebaze myofi bavSvebi, gansakuTrebiT isini, romelTa dedebsac orsulobis periodSi hqondaT vitaminis deficiti.
– ra iwvevs am SemTxvevaSi mis naklebobas?
– D vitaminis deficiti aRiniSneba muqi feris kanis mqone da eqskluziurad ZuZuTi kvebaze myof bavSvebSi samidan eqvs Tvemde asakSi, gansakuTrebiT, Tu maT aqvT damatebiTi risk-faqtorebi, rogoricaa dedis vitaminis deficiti orsulobis dros an dRenakluloba. aseve, vitaminis deficiti xSiria muqi feris kanis mqone vegetarianel an raime uCveulo dietaze myof bavSvebSi. damatebiTi risk-faqtorebia maRali ganedis arealSi cxovreba, zamTris sezoni, daxurul sivrceSi xangrZlivad yofna.
– ra rCevebs miscemT dedebs, ra unda gaiTvaliswinon bavSvebTan mimarTebaSi ?
– Tuki Tqven an Tqvens Svils gaqvT vitaminis deficitis niSnebi an xarT riskis jgufSi, sasurvelia ufro detaluri kvlevebis, dozirebisa da xangrZlivobisaTvis mimarToT eqims. SegaxsenebT, profilaqtikis mizniT vitaminis preparatis danamatis saxiT miReba mizanSewonilia civ TveebSi da mzis sxivebTan limitirebuli eqspoziciis pirobebSi, xangrZlivad, magaliTad, noembridan mais-ivnisamde. gansakuTrebiT mniSvnelovania axalSobilobidan 2 wlamde yvela bavSvma miiRos D vitaminis profilaqtikuri doza TiTqmis uwyvetad. vitaminis deficiti orsulobis adreul etapze daaxloebiT xuTjer zrdis preeklampsiis ganviTarebis risks. saafTiaqo qselebSi arsebobs D vitaminis 2 ZiriTadi forma – wveTebisa da kafsulebis saxiT. mcire asakis bavSvebSi unda gamoiyenoT wveTebi, mozardebma da mozrdilebma SegiZliaT kafsulebic scadoT. ar SeiZleba vitaminis kontrolis gareSe miReba. dozireba unda Seafasos eqimma. vitaminis miReba rekomendebulia Wamis dros an Wamis Semdeg. misi dawveTeba SeiZleba pirdapir enaze an sakvebze, magaliTad, purze. bavSvebsa da mozardebSi aseve aucilebelia kalciumiT mdidari sakvebis, gansakuTrebiT, rZis produqtebis miRebac.
– vis unda Cautardes skriningi?
– is aucilebelia im adamianebisTvis, visac aqvs raqiti, osteomalacia, osteoporozi, fosforis da kalciumis nawlavebSi absorbciis darRveva, hipofosfatemia win uswrebs hipokalcemias, meoradi hiperparaTireozi, Zvlebis demineralizacia, aseve, Tirkmlis qronikuli daavadeba, RviZlis ukmarisoba, malabsorbciis sindromebi, cisturi fibrozi (mukoviscidozi), nawlavis anTebiTi daavadebebi, kronis daavadeba, bariatriuli qirurgia, radiaciuli enteriti, hiperparaTireozi. skrinings eqvemdebarebian afro-amerikeli da laTino-amerikeli bavSvebi, zrdasrulebi. Aaseve, is unda Catardes orsulebsa da meZuZur qalebSi, xandazmulebSi, romlebsac anamnezSi aqvT waqceva, paTologiuri (aratravmuli) motexilobebi.