ზვიად გამსახურდია – დროის გადასახედიდან
laSa xomeriki 593 50 82 69 –
zviad gamsaxurdia TanamedroveTaTvis sakraluri pirovnebaa. mas uxvad amkobdnen epiTetebiT: dedamiwaze movlenili guliveri, sulmnaTi, graalis raindi. . . aseTi Sefasebebi saqarTvelos pirvelma prezidentma zviad gamsaxurdiam Tavisi moRvaweobiTa da cxovrebiT daimsaxura
misi roli saqarTvelos istoriaSi waruSlelia. `enciklopediuri ganaTlebisa da disidenturi warsulis miRma rkinis nebisyofa imaleboda, romelic mimarTuli iyo erovnuli damoukideblobisaken~, – aRniSnavda cnobili rusi disidenti valeria novodvorskaia.
31 marts Cveni qveyana ara mxolod istoriuli referendumis Catarebis TariRs aRniSnavs, aramed saqarTvelos pirveli prezidentis dabadebis dRes – mas dRes 85 weli Seusruldeboda. ra aris xalxis usazRvro siyvarulis wyaro, rogor moCans is drois gadasaxedidan? bevri kiTxva daismeba, pasuxic, ra Tqma unda, araerTgvarovani iqneba. mkiTxvelisTvis mudam sainteresoa im adamianebis Tvalsazrisi, romlebic prezidents uSualod icnobdnen da cxovrebaSi misi ideebis erTgulni da gamtarebelni iyvnen. swored am niSniT gamovarCieT da sasaubrod moviwvieT aWaris uzenaesi sabWos da qalaq baTumis sakrebulos (pirveli mowvevis) wevri saarCevno blokidan `mrgvali magida – Tavisufali saqarTvelo~, – filosofiis doqtori nugzar CxaiZe.
– zviad gamsaxurdia – es saxeli da gvari pirvelad rodis gaigoneT da masTan pirveli Sexvedra rogor gaxsendebaT?
– rac Tavi maxsovs, es saxeli da gvari sul ismoda saqarTveloSi, oRond sabWoTa periodSi – mxolod negatiur konteqstSi. gansakuTrebiT gamovyofdi gazeT `komunistSi~ masze gamoqveynebul statias saTauriT `wumpedan – wumpeSi~, romelSic `xalxi~ iTxovda, rom zviad gamsaxurdia, rogorc komunistur wyobasTan mkveTrad dapirispirebuli pirovneba, dasjiliyo da izolirebuli yofiliyo sazogadoebisgan. rac Seexeba masTan pirvel Sexvedras, es moxda 1989 wlis 26 maiss, `vakis parkSi~ gamarTuli didi mitingis Semdeg (ra ucnauric unda iyos, es mitingi mihyavdaT zviads da erovnuli moZraobis dauZinebel mter jansuR Carkvians). rodesac zviadsa da merab kostavas Cemi Tavi gaacno maTi garemocvis uaxloesma wevrma, Cemma universitetelma megobarma Temur qoriZem (SemdgomSi – uzenaesi sabWos mecnierebisa da ganaTlebis komitetis Tavmjdomare). am dRes erT-erT ubednieres dRed vTvli Cems cxovrebaSi, radgan gavicani is adamianebi, romelTa cxovrebis mTavari mizani saqarTvelos wiTeli imperiis klanWebidan daxsna iyo.
– erovnuli moZraobis gamokveTil lider merab kostavas daRupvam ra gavlena iqonia imJamindel procesebze?
– vidre SekiTxvaze gipasuxebdeT, minda gavixseno is binZuri propaganda, romelic sukma da fsevdoerovnulma Zalebma aagores zviadis winaaRmdeg. maTi TqmiT, TiTqos merabisa da zurab WavWavaZis daRupvaSi zviadis xeli eria. Aai, aseTi ukadrebeli meTodebiT midioda brZola gamsaxurdias winaaRmdeg. rac Seexeba merabis gardacvalebas, es iyo Zalian didi danaklisi erovnuli moZraobisTvis. miuxedavad amisa, brZola damoukideblobisTvis erTi wuTiTac ar Senelebula, radgan mas saTaveSi edga erovnuli moZraobis sulisCamdgmeli da mTavari ideologi zviad gamsaxurdia, romelmac saqarTvelos damoukideblobis mopovebis saqme bolomde miiyvana.
– erovnul moZraobaSi 80-iani wlebis miwuruls ori frTa – `mrgvali magida~ da `erovnuli kongresi~ aqtiurobda. maT uTanxmoebas ra ganapirobebda?
– ver dageTanxmebiT am sakiTxSi. namdvil erovnul moZraobas warmoadgendnen mxolod zviad gamsaxurdia da misi TanamebrZolebi. danarCeni partiebi da pirovnebebi, sinamdvileSi, erovnulobis mantiaSi gaxveuli SevardnaZis agentebi iyvnen. drom yvelas niRabi Camoxsna. vgulisxmob im faqts, rom 1991-1992 wlebSi, dekember-ianvris saxelmwifo gadatrialebis Semdeg, isini kremlis mier saqarTveloSi movlenili SevardnaZis erTguli damqaSebi aRmoCndnen. maTi uTanxmoeba zviadTan gamomdinareobda iqidan, rom man male gaSifra isini, rogorc kremlis agentura. amis dasazusteblad isic kmara, rom SevardnaZis xelisuflebaSi uamravi iseTi `guldamwvari~ patrioti iyo, romlebic viTom ebrZodnen komunistur reJims, realurad ki maTi mokavSireebi aRmoCndnen. erT-erTi aseTi `didi politikosi~ gia Wanturia – erovnul-demokratiuli partiis Tavmjdomare iyo. vidre SevardnaZe moskovSi moRvaweobda, ganuwyvetliv amtkicebda, rom is da zviadi erTmaneTTan aliansSi iyvnen, magram roca SevardnaZe saxelmwifo gadatrialebis Semdeg gare Zalebma xelisuflebis saTaveSi wamoaskupes, Wanturia umal mis gverdiT aRmoCnda, magram SevardnaZes is ukve aRaraferSi sWirdeboda da misi mmarTvelobis dros mokles.
– 1990 wlis 28 oqtombris istoriul arCevnebSi `mrgvali magidis~ gamarjvebis faqtorebi. . .
– 1990 wlis 28 oqtombris arCevnebma politikuri da iuridiuli safuZveli Seuqmna saqarTvelos damoukideblobas. es iyo pirveli mravalpartiuli Tavisufali da demokratiuli arCevnebi imJamindeli sabWoTa kavSiris teritoriaze. am arCevnebis Catarebas ewinaaRmdegeboda rogorc komunisturi partia, aseve misi faruli satelitebi – fsevdoerovnuli Zalebi, romlebic gaerTiandnen egreT wodebul erovnul kongresSi. maTi erT-erTi mTavari lozungi iyo – gamsaxurdia monawileobs komunistur arCvenebSi da amitom aseT arCevnebs boikoti unda gamovucxadoT. es sruli absurdi iyo. komunistebi arCevnebs, am sityvis pirdapiri mniSvnelobiT, arasdros atarebdnen, radgan Tu arCevnebia, minimum, 2 Zala mainc unda iyos politikur velze (viRacebs Soris xom unda airCio?). Zalian mniSvnelovani iyo is faqti, rom im periodSi `socialisturi banakis qveynebSi~ Catarda mravalpartiuli arCevnebi, mmarTvelma komunisturma reJimma es arCevnebi yvelgan waago da am qveynebis saTaveSi legitimurad movidnen antikomunisturi Zalebi. zviadisTvis umTavresi sakiTxi iyo arCevnebis legitimuroba, amitom misTvis araviTari mniSvneloba ar hqonda, ra saxeli daerqmeoda arCevnebs (komunisturi, demokratiuli, burJuaziuli Tu ase Semdeg), anu arCevnebis legitimuroba da masSi gamarjveba wyvetda saqarTvelos damoukideblobis beds. aq gamoCnda komunisti Cinovnikebis moRalaturi buneba, isini aranairad ar Tanxmdebodnen mravalpartiuli arCevnebis daniSvnas (Zalaufleba jer kidev maT xelSi iyo), amitom zviadi wavida ukidures nabijze – mTavrobaze zewolis mizniT man samtrediaSi xalxs, mis erTgul mokavSireebTan erTad, gadaaketina rkinigza. am zewolam gaWra – saqarTvelos imdroindeli komunisturi xelisufleba iZulebuli gaxda, 1990 wlis 28 oqtombrisTvis daeniSna mravalpartiuli arCevnebi. dRes bevri qilikobs am faqtis Taobaze da mas sabWoTa kavSiris blokadad naTlaven. ver gaiges, rom blokada alyas niSnavs da rogor SeiZleba rkinigzis erT monakveTSi gadaketvas iseTi uzarmazari qveynis, rogoric sabWoTa kavSiri iyo, blokada mohyoloda. amave dros, komunistebs koWi gaugores Wanturias momxreebma zviadis da damoukideblobis `dasamuxruWeblad~, Caatares erovnuli kongresis `arCevnebi~ sam turad, romelic kraxiT damTavrda, radgan Zalian cota adamianma miiRo am arCevnebSi monawileoba. amasTan, aseTi saxis arCevnebis Catarebis uazroba mdgomareobda imaSi, rom Sedegebis miuxedavad, am arCevnebis legitimurobas aravin cnobda, radgan is araoficialur, formalur xasiaTs atarebda. am dros zviadis irgvliv gaerTianebulma Zalebma Seqmnes saarCevno bloki `mrgvali magida – Tavisufali saqarTvelo~, romelmac monawileoba miiRo 1990 wlis 28 oqtombris mravalpartiul arCevnebSi da gaimarjva. am faqtiT saTave daedo saqarTvelos damoukideblobas, Semdeg ki, 1991 wlis 31 marts, gamsaxurdiam saqarTvelos mTel teritoriaze (maT Soris afxazeTsa da egreT wodebul samxreT oseTSi) Caatara referendumi, sadac saqarTvelos mosaxleobis umetesobam (99,08%) qveynis damoukideblobis aRdgenas dauWira mxari. imave wlis 9 aprils uzenaesi sabWo sxdomaTa darbazSi, referendumis Sedegebze dayrdnobiT, zviad gamsaxurdiam aRasrula mravali Taobis sanukvari ocneba da gamoacxada saqarTvelos sisxliTa da ofliT mopovebuli damoukidebloba, amitom dRevandeli saqarTvelos damoukideblobis dRe ara 1918 wlis 26 maisi, aramed 1991 wlis 9 aprilia, rac dafiqsirebulia saqarTvelos konstituciaSi da mec mravaljer aRminiSnavs es faqti Tqveni gazeTis furclebze, amitom droa, Tavi davaneboT Cveni qveynis istoriis aseT mZime falsifikacias, Torem bolSevikebs davemsgavsebiT, romlebic 1921 wlis 25 Tebervals ara ruseTis mier saqarTvelos okupaciis, aramed gasabWoebis dRed naTlavdnen.
– erovnul xelisuflebas, gamsaxurdias xelmZRvanelobiT, urTules periodSi mouwia moRvaweoba. ra migaCniaT mis yvelaze did damsaxurebad da ra Secdomebi dauSva man?
– zviadis yvelaze didi damsaxureba saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenaa. am fonze yvela sxva sakiTxi meorexarisxovani mniSvnelobis iyo. rac Seexeba Secdomebs, zviads arcerTi strategiuli Secdoma ar dauSvia.
– pirveli prezidentis oponentebic aRiareben, rom gamsaxurdia qveynisTvis Tavdadebuli iyo, Tumca misi `aqilevsis qusli~ sakadro politika iyo. . .
– xelisuflebis yofili Cinovnikebis mxridan Ralatis faqtebi istoriaSi uamravia. es yvela saxelmwifoSi iyo warsulSi, aris awmyoSi da iqneba momavalSic. yuradRebis gamaxvileba imaze, Tu ratom ganudga zviads esa Tu is ministri an ratom gaaTavisufla romelime saxelmwifo moxele – usagnoa. saqarTveloSi im dros, daZabuli viTarebis gamo, kadrebis SerCeva daCqarebul reJimSi xdeboda, Tanac uSiSroebis samsaxuri ar awvdida zviads srul informacias ama Tu im Tanamdebobaze dasaniSn pirze, an saerTod malavda masze arsebul kompromatul informacias. araa gasakviri, rom im periodSi, roca jer kidev sabWoTa kavSirSi vcxovrobdiT, `kagebes~ Tavisuflad SeeZlo erovnul xelisuflebaSi Tavisi agentebis Canergva. iseT mZlavr qveynebSic ki, rogorebicaa amerika, germania, safrangeTi. . . uamravi sabWoTa agenti `moRvaweobda~ sxvadasxva saxelisuflebo wreSi. ra gasakviria, rom saqarTveloSic emoqmedaT. am sakiTxs aseTi kuTxiT unda SevxedoT – Tu is Cinovnikebi, vinc zviads uRalata (T. sigua, m. ugrexeliZe, d. xabuliani, j. xecuriani da sxvebi), uvargisebi iyvnen, maSin ratom miiRo SevardnaZis reJimma isini Tavis samsaxurSi? ise ki, Tu vinme moRalatea, es mis arakacobaze metyvelebs da ara im pirovnebis cud adamianobaze, visac uRalates. am sakiTxTan dakavSirebiT droa, saxelmwifo gadatrialeba dakvalificirdes saxelmwifo Ralatad da Tavdasxmad qarTul saxelmwifoebriobaze.
– ra faqtorebma ganapiroba saxelmwifo gadatrialeba – xelisuflebis Seuvalobam, opo-ziciis destruqciulobam Tu ruseTis farulma qmedebebma?
– dRemde saxelmwifo gadatrialebis Tema mxolod deklaraciis da Sefasebis donezea. amis magaliTad sakmarisia moviyvanoT saqarTvelos parlamentis 2005 wlis 11 martis dadgenileba, sadac vkiTxulobT – daigmos 1991-92 wlebis dekember-ianvris antikonstituciuri SeiaraRebuli saxelmwifo gadatrialeba. samarTlianobis aRdgenisTvis aseTi lozungebi da sadRegrZeloebi sakmarisi ar aris, saWiroa konkretuli samarTlebrivi pasuxismgebloba daekisros saxelmwifo gadatrialebis organizatorebsa da ideologebs. saqme gvaqvs gaugonar iuridiul kazusTan – damxobil iqna kanonieri xelisufleba, romlis braleuloba arcerT sasamarTlos ar daudasturebia. amitom mivmarTav maT, visac exeba es sakiTxi – an gamoitaneT verdiqti gamsaxurdias xelisuflebis danaSaulobebze da, aqedan gamomdinare, misi damxobis aucileblobis Taobaze, an aRadgineT saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWo, rogorc kanonieri, xalxis mier demokratiuli gziT arCeuli umaRlesi warmomadgenlobiTi organo, romlis wevrebis uflebamosileba dRemde ar moxsnila. sxva SemTxvevaSi nebismieri xelisufleba saqarTveloSi iqneba ara legitimuri xelisuflebis, aramed Zaladobrivi gziT mosuli `SevardnaZis xuntis~ uzurpatoruli reJimis samarTalmemkvidre. es saerTaSoriso samarTlis normebis uxeSi darRvevaa da amis gamo nebismieri axali xelisuflebis kanoniereba yovelTvis dadgeba eWvqveS. yvelam unda gavacnobieroT, rom saqme gvaqvs kacobriobis istoriaSi gaugonar faqtTan – kanonieri xelisuflebis saxelmwifo gadatrialebis gziT damxoba, `delegitimizacia~ `demokratiulma samyarom~ scno, xolo axali xelisuflebis legitimizaciis politikuri safuZveli gaxda gadatrialebis organizatoris, kerZo piris, aravis mier arCeuli, `uzurpator SevardnaZis~ persona. rac Seexeba saxelmwifo gadatrialebas, is, Cemi azriT, mainc moxdeboda, radgan es iyo saerTaSoriso globaluri SeTqmuleba saqarTvelos damoukidebeli erovnuli saxelmwifos winaaRmdeg. am SeTqmulebas mwvane Suqi 1991 wlis agvistoSi aunTo amerikis prezidentma jorj buSma (ufrosma), romelmac kievSi yofnisas ganacxada, rom zviad gamsaxurdia dinebis sawinaaRmdegod micuravs. evro-amerikulma da rusulma imperializmma, qarTvel moRalateebTan unisonSi, erTiani frontiT imoqmedes Cveni qveynis 111 winaaRmdeg. saxelmwifo gadatrialebis uSualo Semsruleblebi, ZiriTadad, ruseTis sakadro samxedroebi da specnawilebi iyvnen (es aRiares g. yaryaraSvilma, n. naTaZem, generlebma T. dumbaZem, s. bepaevma, ruseTis saxelmwifo ministrma g. burbulisma, moskovis imJamindelma merma g. popovma). erovnuli xelisuflebis medgar damcvelebs (115 maTgani daiRupa mTavrobis saxlis dacvisas) ebrZoda kolosaluri samxedro Zala amierkavkasiis samxedro olqis regularuli jaris, kitovanis gvardielebis formaSi gadacmuli, aseve, ganjaSi ganlagebuli ruseTis 355-e samxedro polkis mebrZolebi, ZerJinskis saxelobis elituri divizia, egreT wodebuli merve polki, specnawilebi `Ramurebi~ da `vimpeli~. rac Seexeba kitovanis gvardias da ioselianis `mxedrions~, samxedro TvalsazrisiT isini did Zalas ar warmoadgendnen. ufro saxifaToni iyvnen mtris mxareze gadasuli generlebis – g. yaryaraSvilis, T. epiTaSvilis, b. quTaTelaZis samxedro SenaerTebi, magram mainc 1991 wlis 27 dekembrisTvis zviad gamsaxurdias erTgulma mebrZolebma gandevnes mTavrobis saxlis mimdebare teritoriidan. amis Semdeg ki, dainaxes ra putCistebis ususuroba, ruseTis SeiaraRebuli formirebebi aqtiurad Caebnen samxedro moqmedebebSi, ramac gadawyvita kidec brZolis bedi. `qarTuli~ ukanono SeiaraRebuli formirebebi (T. kitovanis gvardia, j ioselianis `mxedrioni~ da sxva) faqtobrivad, rusuli jaris qvedanayofebad unda CaiTvalon, radgan mtris mxareze ibrZodnen sakuTari saxelmwifos winaaRmdeg. zviadma dainaxa, rom Cveni damoukideblobis gzaze axalfexadgmuli qveyana didi saerTaSoriso SeTqmulebis msxverpli iyo (amis mtkicebulebaa is faqti, rom msoflios arcerTi qveynis xelisuflebas, belorusiis umaRlesi sabWos Tavmjdomare SuSkeviCis garda, ar daugmia es saxelmwifo gadatrialeba). uTanasworo brZolas mravali qarTveli patriotis sicocxle Seewireboda da amitom is moerida damatebiT sisxlisRvras. 1992 wlis 5 ianvars gamsaxurdiam, erTgul TanamebrZolebTan erTad, datova saqarTvelo, radgan sxva alternativa mas ar hqonda. aRsaniSnavia, rom im xanebSi Zalian cudi roli iTamaSa `wiTelma inteligenciam~, romelmac mxari dauWira da ideologiurad uzrunvelyo saxelmwifo gadatrialeba. am samarcxvino laqas es `inteligentebi~ verasdros Camoirecxaven.
– ra daRi daasva qveyanas saxelmwifo gadatrialebam rogorc ekonomikuri, ise demokratiuli procesebis TvalsazrisiT?
– saxelmwifo gadatrialeba saqarTvelosTvis katastrofa iyo. daiRupa uamravi adamiani. SevardnaZis jalaTebi xalxs daundoblad xocavdnen. magaliTad, Ss ministrma SoTa kviraiam, SevardnaZis miTiTebiT, samegreloSi 7 xelfexSekruli adamiani avtomatiT demonstraciulad daxvrita, dedis Tvalwin zugdidSi mokles udanaSaulo axalgazrda goCa jiqia, saqarTvelos ulamazesi kuTxe samegrelo miwasTan gaaswores, afxazeTi da samaCablo mters Caabares, ekonomika gaanadgures, qveyana gaaCanages, mosaxleoba gaZarcves, saqarTveloSi damyarda kriminalebisa da mkvlelebis diqtatura, romelTa `moRvaweobis~ negatiur Sedegebs dResac vimkiT. saxelmwifo gadatrialeba rom ara, saqarTvelo dRes erT-erTi yvelaze ayvavebuli qveyana iqneboda mTel msoflioSi.
– politikosTa nawili ambobs, 1991 wlis Semodgomaze gamsaxurdia rom gadamdgariyo, mas xalxi daabrunebdao. . .
– erovnuli legitimuri xelisuflebis mxardamWerebi saqarTvelos mTel teritoriaze, maT Soris baTumSi, awyobdnen mravalricxovan, mSvidobian aqciebs kanonieri xelisuflebis mxardasaWerad, magram maT sisxlSi axSobda xunta. magaliTad, 1992 wlis 2 Tebervals TbilisSi, cirkis mimdebare teritoriaze, `mxedrionma~ mokla 28 mSvidobiani demonstranti, maT Soris – arasrulwlovnebic, ase rom, SiSveli xelebiT, demokratiuli meTodebiT am sadistebTan brZola da gamsaxurdias xelisuflebaSi dabruneba SeuZlebeli iyo. aseTma viTarebam ganapiroba is, rom saqarTvelos zogierT kuTxeSi, ZiriTadad, samegreloSi, daiwyo SeiaraRebuli dapirispireba putCistebis ukanono bandebTan.
– 1993 wlis Semodgomaze gamsaxurdias qveyanaSi Camosvla ramdenad gamarTlebuli iyo?
– calsaxad am SekiTxvaze pasuxis gacema Znelia. erTi mxriv, zviadi cdilobda, sxvadasxva araZaladobrivi gziT, kanonieri xelisuflebis uflebamosilebis aRdgenas. amis magaliTad minda moviyvano zviadis davalebiT cnobil disident v. novodvorskaias Camosvla baTumSi. man Camoitana proklamaciebi, sadac iyo mowodeba – boikoti gamoecxadebinaT 1992 wlis oqtombris egreT wodebuli imedis arCevnebisTvis. me is Sevaxvedre aslan abaSiZes im imediT, rom aWaris maSindeli xelmZRvaneli gaemijneboda SevardnaZis reJims da ar miiRebda ukanono arCevnebSi monawileobas. am sakiTxSi ukeT garkvevis mizniT, gamsaxurdias dacvis ufros soso Torias meSveobiT telefoniT imave dRes groznoSi davukavSirdi prezidents. zviadma damavala, saswrafod gadameca abaSiZisTvis kategoriuli moTxovna, rom ar mieRo monawileoba am ukanono arCevnebSi. abaSiZe yovelmxriv aridebda Tavs sakuTari poziciis mkafiod gamoxatvas. misi cnobili `rameTus~ uamravjer gameorebis Semdeg mivxvdi, rom ukve bolomde iyo gayiduli da SevardnaZis orbitaze trialebda, amitom masTan saubris gagrZelebas azri ar hqonda. es yvelaferi imave saRamos telefoniT gadaveci prezidents. misi saubris toniT mivxvdi, rom aslanis aseTi pozicia ar esiamovna, magram moerida mis gakicxvas (zviadma kargad icoda, rom saubars suki usmenda). bolos mTxova, mokiTxva gadameca misi mxardamWerebisTvis. meore mxriv, zviadis Camofrena groznodan senakSi 1993 wlis 24 seqtembers logikuri iyo, radgan is mixvda, rom SevardnaZe afxazeTs rusebs abarebda (am sakiTxis Taobaze utyuari informaciaa mocemuli afxazeTis uzenaesi sabWos deputatis, profesor napoleon mesxias wignSi `rogor gasxvisda afxazeTi~) da yvelanairad cdilobda, es ar daeSva. me dRevandeli gadasaxedidan ufro vixrebi im azrisken, rom gamsaxurdias xafangi dauges, Semoityues saqarTveloSi da gaanadgures.
– zviad gamsaxurdias `saqarTvelos sulieri misia~ – dRevandeli gadasaxedidan.
– es wigni yvela naRdi qarTvelis ojaxSi unda iyos, radgan masSi zviadma cxadad aCvena Cveni eris sidiade da misi mniSvnelovani roli msoflio istoriaSi. Tavisi SinaarsiT `saqarTvelos sulieri misia~ mkveTrad upirispirdeba Cvenebur liberalur ideologias, romlis erT-erTi postulatis mixedviT, qarTvelebi, evropelebTan SedarebiT, CamorCenili xalxia da amitom garedan, `civiluri~ samyarosgan unda imarTebodes. Aai, es garemoeba aris Cveni `ganviTarebuli liberalebis~ mxridan zviadis siZulvilis ZiriTadi mizezi.
– dabolos, gamsaxurdias roli da adgili saqarTvelos istoriaSi. . .
– zviad gamsaxurdias roli damoukideblobis mopovebaSi ganuzomlad didia. faqtobrivad, is aris dRevandeli qarTuli saxelmwifos damaarsebeli. saakaSvili amaod epotineba am statuss. yvela sxva politikosi, erTad aRebuli, zviads koWebamdec ki ver miswvdeba. misi saxeli oqros asoebiT samudamod Sevida saqarTvelos istoriaSi. gamsaxurdiam SeZlo qarTveli xalxis arnaxuli konsolidacia da simboluria, rom 1991 wlis 31 marts, misi dabadebis dRes, daibada axali damoukidebeli qarTuli saxelmwifo, radgan am dRes Cvenma Tanamemamuleebma referendumze erTxmad dauWires mxari saqarTvelos damoukideblobis aRdgenas, 9 aprils ki saqarTvelos uzenaesi sabWos sesiaze gamsaxurdiam es istoriuli faqti mTel msoflios gaagebina Tavisi omaxiani SeZaxiliT: `gaumarjos damoukidebel saqarTvelos!~. yofilma premier-ministrma irakli RaribaSvilma zviadis roli damoukideblobis mopovebis saqmeSi 2020 wlis 8 agvistos, lakonurad, ase Camoayaliba: `saqarTvelos damoukidebloba zviadis mxrebze dgas!~. zviadze saubari minda davamTavro amonaridiT Cemi megobris, aWaraSi erovnuli moZraobis gamorCeul wevr sandro beriZis wignidan `azRarbuli weliwadi~: `sxvis CeqmebSi gamowyobilni, sxvisive avtomatebiTa da tankebiT misdgomian karTan, raTa sisxlSi CaaxSon jer kidev axalfexadgmuli damoukidebloba da jvarze gaakran damoukideblobis momtani adamiani – zviad gamsaxurdia, romelmac yvelaferi gaiRo imisTvis, rom monobis uReli samudamod moeSorebina mSobliuri xalxisa da qveynisTvis~.